Tā jau tas ir, tāpēc kļuvis par priekšnieku. Vai tikai jādara tā, kā grib, tas ir cits jautājums. Pavisam vienpusīgi var būt arī tā, ka darot tikai tā, kā grib, esam tur, kur esam.

Es arī šodien, kā jau daudzi mūsu valstī, atbrīvojos no krājbankas. Nav jau tā ar kaut kādām nostaļģiskām vēstures atmiņām saistīta, bet manā dzīves vietas apkārtnē tai vienīgajai bija sava filiāle un bankomāts. To bankomātu gan pirms pāris nedēļām kādi mēģināja apzagt, runā, ka lietuvieši. Varbūt tā savdabīgi mēģināja pateikt,ka ziepes būs ar visu banku?

Pensija kaut kā jāsaņem, kaut iepriekšējo no tuvējās bankas šodien nemaz nevarēja izņemt. Iegāju tuvējā pasta nodaļā, lai vismaz pārskaita uz turieni pagaidām. Tur baigā rinda, naudas ažiotāža tak. Nodaļas priekšniece, laikam savā galvā domādama, ka dara labu, no rindas sauca, tos, kam kaut kādi it kā mazi maksājumi jāveic. Maksājums jau mazs, tikai vienīgo nodaļas datoru priekšniece aizņem, jo viņa ir priekšniece, otrs darbinieks gaida, gaida arī citi rindā stāvētāji. Pacietīgi gaida. Pacietīgi uzklausot apgalvojumu - pie mums nekas ar jūsu naudu nevar notikt. Tā apgalvoja arī krājbanka pirms laika. Bet priekšnieks tā teica, priekšnieks priekšniekam acī neknābj. Dara, kā grib.