Tie, kas atceras "varenos" PSRS laikus, zina, ka pēc rindā stāvēšanas varēja nopirkt savu desas gabalu. Desas vietā šodien dabūju savus 50 latus. Rinda jau arī tik tāds sīkums vien bija. Toties satiku klasesbiedreni, kuru nebija gadījies satikt kādus 100 gadus. Viņa jau 2 gadus esot bez darba. Ejot kursos - datoru, tagad angļu valodas. Angļu valoda viņai noderēs, ja dēls pasauks ciemos. Dēls Londonā strādājot. Neko īpašu, mazgājot mašīnas. Latvijā kaut kāds liels strādājošo procents strādājot par 200 latiem mēnesī. Smieklīgi. Par 200 latiem mēnesī darbdienas rītā jāceļas, jāģērbjas, jāvelta laiks ceļam uz darbu, tur vēl jāstrādā, galu beigās no tiem 200 latiem kas jāatvēl arī pusdienām, tad atkal jāiet uz māju... Bet tajā pašā Londonā apģērbu varot nopirkt 4x lētāk... Bet te sievietes runāja, ka, lai izņemtu no bankas ietaupīto naudu savām bērēm, jāiztērē lieki 10 lati. Ha. Bankas priekšnieks ar 1 parakstu tā noteica. Bet politikāņi runā par valodas, izglītības, dzimstības paaugstināšanas lietām. Gudri runā. Dara ko citu.