Dzied circenītis aizkrāsnē... Dziedāja viņš vēl pirms Aspazijas. Bērniņš raud vēl šodien, vienalga dzied vai nedzied viņam to dziesmiņu.
Būs tādi, kas teiks - kā tu tā vari runāt, tā nedrīkst. Lai saka. Man nav, ko zaudēt. Pat anonīmo cieņu un mīlestību esmu zaudējusi pirms padsmit gadiem.Kāds ir paprasījis - tev nevajag ko palīdzēt? Interneta komentāros tik uzpeld - nenormāli, stulbi, sviests... Lai. Tie komentu autori paši tādi ir. Un visa sabiedrība ir slima. Jau sen saku, ka zem tās ekonomiskās krīzes slēpjas morālā krīze. Morāles trūkums, kas visiem izraudzījies ekonomisko krīzi. Bez morāles atgūšanas nebūs nekādi naudas uzplūdi. Nu nezin kāpēc vecs tautfrontietis mēģinājis teikt, ka ir sirdsapziņas trūkums cilvēkos. Tikai tas tautfrontietis nav no mūsu valsts. Mūsējie vēl ir bez sirdsapziņas.
Nāk Saulgrieži. To circenīša dziesmiņu dzied, visādi citādi aicina palīdzēt bērniem. - Ziedosi latu, palīdzēsi bērnam dzīvot! Bet vai bērnam kāds ir paprasījis, grib vai negrib būt savādāks kā citi? Nu, mazs bērns jau nevar uz tādu lietu neko teikt, vecāki gan, viņi grib. Tur jau tā lieta - šajā sabiedrībā kaut kā nav aizdomājušies līdz tam, ka bērns nav ģimenes īpašums. Bērnam ir sava dzīve. Vecāks ar bērna atšķirību no citiem cilvēkiem var bērnu tikai "pieturēt", jo viņiem nepietiek ar tiem 9 mēnešiem. Laiks par īsu visai dzīvei.
- Tu gan esi nežēlīga, vecākiem viņu bērni ir nozīmīgi, - atkal būs jādzird. Jā, vecākiem nozīmīgi. Bet sabiedrīvai? Veselai sabiedrībai? Nav taču tās dabiskās atlases. Par latu mēs to gudri un skaisti esam pārtraukuši.
Nesen teicu - būtu taču labi, ja mēs visi būtu nosisti, bez zagšanas varētu uzcelt jaunu māju un nopirkt kādas 5 vai 7 mašīnas un vēl visu ko citu. - Kā tu tā vari runāt? - Runāt es nevaru, bet jūs noskatīties, kā es eksitēju, ne dzīvoju, varat. Kur te ir sirdsapziņa? Laikam azotē.
Citās valstīs eitanāzija likumīgi ir atļauta. Nav ko tiem vecajiem mocīt sevi un citus. Pie mums iestājas, cīnās pret pensijas vecuma palielināšanu. Labāk esot gulēt mājās un saņemt darba gados nopelnīto. Tikai kāda veca, nesen satikta skolotāja teica - es vēl nāku uz darbu, tas ritms man liek cilvēcīgi dzīvot. Viņai cilvēcīgi ir strādāt darbu, citiem - gulēt un apriet citus.
Circenītis raud pats. Viņa dziedāšanu tie bez sirdsapziņas nesaprot. Vietu, kur circenītim mitināties, arī mazāk. Aizkrāsnes tikai muzejos un kādā vēl nesabrukušā lauku mājā.