Tad no sākuma ir sev jānoformulē- kas konkrēti man ir tā laime... Teiksim tā- manas laimes sajūtas centrā esmu es pati, tādēļ arī nav nekur jābēg vai dikti jāizvēlās- starp ko nu tur... Ja laimi mek;lē kaut kur tur- ārpusē, vienalga- cilvēkā, valstī, dabas skatos, materialajās vērtībās- tad ir jārēķinās , ka būs -- no kaut kā jāatsakās, vai - būs  biezi tie gadījumi, ka jutīsies dikti nelaimīgs, neatkarīgi no tā ko darīsi vai ko izvēlēsies..

Inai taisnība , to nevar iepriekš paredzēt ...

Ja viņa vārds ir Laimis, tad kāpēc nē.  

viss ir iespējams...   ...ir tikai jāgrib un jātic sev!

Mēs nezinām , kāda ir mūsu Laime , līdz tam mirklim , kad saprotam , ka tā ir klāt .

Izskaties viegli sapinusies,nus kompromiss jau ir velns