Es negribu pieskarties debesīm, es gribu pieskarties tev. Tā skan kliedziens nakts sapnī. Pamostos noslauku siekalu tērcīti no lūpu kaktiņa, ierušinu galvu spilvenā lai gulētu tālāk. Tikai nav vairs miega tas apseglojis kliedzienu un aiztraucies miglā. Nu guļu atvērtām acīm, raugos kā zemes ēna apēd mēnesi.
    Ir lietas kas neiet kopā, bet lai taču tās neiet tā pat nekas nemainās.