Sēžos Tev vēstuli rakstīt
pie vēsas un naksnīgas rūts.
Zvaigznes pakāpjas malā
un mierīgi novēro mūs...

Krastmalā sasaucas oļi,
kāpās zem priedēm kāds dzied.
Bet manā-savādā sirdī
mazs puķulēns sadegdams zied.

Tas viss ir tik neparasti...
šeit mēness uz austrumiem riet
un pasaules bērniem pie sienām
ir pielīmēts katram savs"dievs".

Kad saņemsi vēstuli manu,
jau būšu aiz apvāršņiem prom.
Vien puķulēns paliks pie manis
ziedēdams sadegot...

Ivars Strautiņš