Tik bieži paejam viens viens otram garām
Kā garāmgājēji, kam plecos dzīves nasta gulst,
Tu nezini, kur tavi dzīves ceļi vedīs,
Kur tavā ceļā ievīsies  mans ceļš.
Un  iegrimdams dzīves nerimstošā ritmā
Tu nemani, kā mani soļi blakus tev skan,
Kā tuvojas, kā atskan blakus
kā tālē atkal  izgaist manu soļu raksts.
Soļi jauni atkal tāpat atskan,
Bet cita meitene un citi sapņi tur,
Varbūt tāpat kā mani soļi pretim  steidzas
Tik  citam , kas to neredz  tāpat kā tu.
Varbūt , ka domās centies mani satikt,
Varbūt tu bieži aicināji mani vienā solī iet
Pa Rīgas dārziem rudens krēsla tītiem
Kur  atskan tavi soļi tikai vien.
Varbūt, ka satiec meitenes tu daudzas.
Bet mani viņu vidū nespēj tu vēl rast'
Tad ieklausies, vai dzirdi,
Tur tālē atskan manu  soļu raksts.