Ļoti cienījamā redakcija!

       Man ir 90 gadu. Liekas, ka Dievs ir mūs pametis. Ja arī kāds latvietis uzdrīkstas pateikt kādu vārdu, kas nepatīk okupantiem, tad mūsu pašu ministri, deputāti steidzīgi tādu norāj. Mūsējiem tiešām laikam patīk, kad par viņiem ņirgājas, piemēram, kad bija tiesa omoniešiem, tie tika cauri nesodīti. Slepkavas, dedzinātāji un cilvēku spīdzinātāji. Bet latviešu patriotus liek cietumā. Kur te taisnība? Būtu vismaz tiesa nospriedusi omoniešus izraidīt no Latvijas. Tagad pat: Indijā piecus krievus palaiž brīvībā pēc smaga nozieguma (savējos Indijas valdība par šādu rīcību soda ar nāvi). Tikuši brīvībā, tie nedomā vis dzīvot Krievijā, bet ar steigu atgriežas Latvijā. Un vēl kāda nekaunība – no viņu sievām un meitām jādzird pārmetumi, ka nav pietiekoši rūpējušies no mūsu valdības. Ir jau diezgan naudas tērēts neliešu dēļ. Par šādu izrunāšanos vajag uzstāties, lai brauc projām ar visām ģimenēm. Ja nedarīs, ko viņi vēlas, tad būs cilvēku tiesības pārkāptas. Tad Maskavai atkal būs, ko teikt. Nav ko kautrēties: mūsu ministriem jārunā pretim lielajam kaimiņam. Jo vairāk piekāpies, jo sliktāks esi. Latviešus Maskava lamā vairāk nekā igauņus un lietuviešus, tāpēc ka latvieši ir ļoti piekāpīgi. Maskava vienalga latviešiem draudēs, vai mēs runāsim droši, vai līdīsim uz vēdera. Tā pat ar tiem žīdiem, kas grib par katru cenu mūsu Austrālijas virsnieku dabūt cietumā. Lietuvieši žīdus nesveica ar puķēm, un viņiem no žīdiem miers.
       Gribētos dzirdēt par tiem nelaimīgajiem patriotiem, kas netika izlaisti no cietuma. Kā viņiem iet? Un kā varētu kaut mazliet palīdzēt? Ja ierosinātu vākt ziedojumus priekš pieminekļa tiem nelaimīgajiem, kas spridzināja to nolādēto okupantu pieminekli.

Anna Kadiķe, Jelgavā

2000.g.

Avots: http://home.parks.lv/latvietis/30_58augusts/lapa4.htm