Nē, šogad gan viss varētu būt citādi. Vienalga, kur atrodas ziemassvētku vecītis ar ergonomiskajām kamanām un viņa ziemeļbrieži ar hibrīdmotoriem, vienalga, kur staigā salavecis ar sniegbaltīti, kur appīpējies santaklauss smej savus «ho—ho—ho», visam taču ir jābūt kārtībā, visam ir jāizdodas. Jānis apsēdās uz viesistabas dīvāna, paņēma rokās tālruni un skatījās tā tumšajā ekrānā. Viņš gaidīja, gaidīja to brīdi, kad atkal iedegsies gaismiņa, atskanēs īss pīkstiens, viņš zināja, ka tajā brīdī noteikti satrūksies, bet tā būs priecīga satrūkšanās. Sīkziņas taču ir saņemtas simtiem, droši vien pat tūkstošiem reižu, bet tā sajūta, sajūta, vienlaikus zinot un nezinot, minot un uzminot vai aizšaujot garām, kas ir atrakstījis, ir tā pati trauksmainā. Un šovakar jo īpaši.   nu sanemamies un beidzam  AMIGO GAUSTIES!