Vai  tas bija sapnis, kāda atgriešanās,
Toreiz naktī pamodos un šķiet,-
Ka visapkārt un pie logiem maniem
Tikai baltas ūdensrozes zied.

Kurās tālās dienās kādreiz radies
Senais , tīrais , pirmatnīgais zieds,
Kā tik nemirstīgi pāri gadiem
Vēl uz zemes -ūdensrozes zied.

Saki, kāpēc savu   svaigo dvesmu
Mūžam, tālāk ejot, cauri svied,
Pats ar tevi saaudzis  jau esmu,
Visur - baltas ūdensrozes zied.

Un,kad melnā stundā atkal uzsāks
Rudens nakšu miglas suņi mani riet,
Teikšu viņiem  klusāk, brīdi klusāk,
Jo kaut kur vēl -ūdensrozes zied.

Tādēļ it  kā melodija viena
No tā laika šūpojas un dzied,
Un kā neredzamā pavedienā
Tajā- baltas ūdensrozes zied.

Tagad jau to  saprotu un redzu,
visos ceļos, kuros vēl man iet,
It kā noslēpums,,kā manas dienas sedzot:
Tikai baltas ūdensrozes zied.
          / Imants  Dikess/

      Vai ziedi Tev uzvēdī atmiņas...?