Kā enģeli tālumā redzu, pa iedomu sniegu baltu, vai arī ziemas debesīm - tas rāmi lēni slīd.
Tam spārni tik nemanāmi, kā maiga mūzika vakara blāzmā
...atbalsojas manī, tevī un visā kas mūs visus saista - šai klusajā laikā...
Kas baltu ceļu gājis, tas skatās nākotnē
Kur balti sapņi valda, kur neizportams prieks!
Kur balti sapņi ziemas stāstus stāsta, kur ziemas pasaciņa mīt-
tā mūsu nākotnē - tik neizdibināma, bet saista...
mums klusas cerības, vairs rudens neatbalso
tik ziemas sapņi raisa - un ar nākotni tās saista...
kā zelta zvaigznes ziemassvētku naktī
tie klusi paziņo - kas skaistā ziemas naktī,
pie visiem iemājo!
Un atnāk balts tad rīts kā sapnis nebeidzams
kā mūžīgs rituāls tas nekad nebeidzas...
un ziemas saule silda tik silti maigi mūs,
kā pavasara dvesma ...
un dienas gaišas klūst....

P.S. pašsacerēts dzejolītis