Ļaudis brīnās, kur tāds radies, kas to izdomājis ir.
Brīnums, kas tik reizi gadā egles zaros mirdz.
Deg kā uguns, pieliec plaukstu – neapdedzinās,
Tikai priekā ietrīcēsies sirds – tava sirds.

Brīnumsvecīte tu biji manā dzīvē,
Brīnumsvecīte tu tajā paliki.
Uzplaiksnīji īsu brīdi sirdi žilbinot.
Nodzisi uz neiedegšanos.

Paies laiks, un ietīs sāpes Ziemassvētku puteņos.
Un pie izpušķotas egles stāvēsi tu kluss.
Kaut kur bērni egles zaros brīnumsveces degs,
Un no tevis tālu būšu es.

Brīnumsvecīte tu biji manā dzīvē,
Brīnumsvecīte tu tajā paliki.
Uzplaiksnīji īsu brīdi sirdi žilbinot.
Nodzisi uz neiedegšanos.

Nekad zaļie rudzu asni sniegā neuzaugs.
Priecāšos, ka paliksi man vienmēr tikai draugs.
Saules riets no saules lēkta ir tik tuvs un tāls.
Tikai līdzīgs atspīdums, kā zelts.

Brīnumsvecīte tu biji manā dzīvē,
Brīnumsvecīte tu tajā paliki.
Uzplaiksnīji īsu brīdi sirdi žilbinot.
Nodzisi uz neiedegšanos.
  
                               / Aija /