Puspavērtas durvis,
aiz kurām brīnumu jūti,
simtiem mazu zvaigznīšu
sijājas caur tavu būtni.
Tu smejies kā bērns –
no prieka lēkāt vai velties
un atkal noticēt vari –
vārdiem un klusajai dzīlei.
Kāds tevi gaida – vien pretī iet,
un atveras durvis
tuvu, tik tuvu –
kā dzīvi un mirdzoši plaksti.
Simtiem mazu zvaigznīšu
nometas ceļos un lūdz
lai mirkļa ieelpai ļaujies
tāpat vien...
Daiga Lapāne
Atslegas vārdi: Domas.3
Man jau patīk...
... un dejo visi cāļi un pat pērļu vistiņas
lai tas Debesu tēvs dod viņam iedvesmu arī turpmākajiem uznācieniem uz amigosa skatuves
Bučiņa cālim-cālītim .man priecē mūsu eņģelītis
būs kāda iepildījusi pildījumu, sasējusi spārniņus, kājiņas un cepeškrāsnī iekšā:)
cāli,kas tev noticis?tu tak tāds pozitīvs vienmēr,lasu un brīnos...tas neesi tu,vai ne?
kam ir vajadzigi sie vientula cilveka laimes velejumi/////////ja nu vienigi vinam pasam
si cilveka sapnis///// komandet citus/////nezinu vai iedzimts/////////bet komandes tevi /////priecugus svetkus
sapratu netiki///////jo esi dirseliga
atvaino//////tu tiki lidz tai prieksniecei sava darba////////vai prata pietruka/////tu vairs neesi tik dirseliga cik biji
tu sevi pierdava/zvaigznite////