japatusē šmigāamigo, rīt nebūs laika bet tas tā...man te pagalmā ir viens "paziņa" - tāds riktīgi noplucis varoņruncis ruds kā jeruzalemes dedzinātājs, dikti amizants. tad lūk, mazliet no rīta piepīpējis istabu, nolēmu izvēdināt (!). Šis no vakarvasaras ceriņa krūma izlīdis, mudīgi pielien pie loga un mauro - skats par rubuli, gočen Noķidāju speķa gabala ādiņu un pasniedzu šim...Un ko iedomājies - šis pacēlies uz pakaļkājām ņurrā tā kā visa sēta skan. Vecs runcis - kreisā ace ciet, vienas auss vispār nav, bet spēlējas ar to ādiņu kā kaķēns. Fantastisks skats, to savu artrīta ķēmoto asti pat luncina kā kucēns. Skatos pa logu un smejos kā bērns - lūk kas var garastāvokli remontēt.
<Sēž blakus kāds no krievijas un rāda fotogrāfijas - tās redzēt negribu neparko, man tēvu takas senākās...> Laikam vienīgā dziesma, kur dzimtene par māti nosaukta, kompliments, gan jau ir tādas. Kāpēc viss labais paiet garām? To ko nevajadzētu darīt, esam jau izdarījuši, to, ko vajadzētu mīlēt, neesam ievērojuši - kāpēc tā?
Atslegas vārdi: pekstiņš0
lopiņi vārda <jopiķ> jēgu saprot un nekad nemēdās
Valdi,ar dzivniekiem vienmēr var aprunāties,ar cilvēkiem........nu ........jāpadomā,jo ej nu sazin vai būs tikai joipiķ,vai kas vairāk
labs , var just, ka riktīgi, ar visām iekšām un sirdsāpi rakstīts
bet recepītte pret kļūdām un vientulības sajūtu tomēr jāizraksta katram citāda- atkarībā no pārējiem slimībassimptomiem...
redz, tas TĀPĒC katram būs atšķirīgs, valdonkul
nu tad es kā sieviete gados paturpināšu to domu...esam tie, kas nemitīgi kļūdās un mums tas piedodams, bet apgaismības mirklis jau kādreiz atnāk un nolīst pār mums un uz lietām sāc skatīties savādāk
kad skuķi runā, tad prāts dziest
nezinu....paradokss.....mēs nenopietnie, nevērīgie......tas tikai tāpēc, ka aizņemti pa laikam ar kaut ko stipri mazsvarīgu aizmirstot par pašu galveno.......
Tu jau ietusē ar runčuku,čomi ja..
Un neesam ievērojuši varbūt tāpēc,ka tas šķiet pats par sevi saprotams un tāpēc neinteresants..
Mēnestiņ, norīta atver actiņas un skaties - pa Tavu logu stiepjas saules stari, pie durvju sliekšņa līgo rudzu lauki...Kamdēļ tik aklas acis man...
Labs!!!
mopsīši vientuļi neklejo, kūkolīt, tie ir privatizēti un apmeklē saietus kopā ar saimniecēm. tik klaidoņi runči klejo vienatnē blusu tramvaji
mans teksts tak Tev nesabojāja garastāvokli?
ja galvenais varonis būtu mopsītis...es ar noteikti smietos līdz