Vecotēvu atceroties
30. dec 2011. 13:03
bija man tāds. slēpes pats taisīja man katru rudeni. un pat eglītei zarus pārurba - lai kupla būtu un vienmērīgi apaļa. eglīte man Mazsalacā bija jau uz 11. decembri. Vienmēr bija. Vecinam gan bija tāds nopietns ģīmis, bet viņš bija vienreizēji labsirdīgs cilvēks. Nekad neesmu redzējis, ka viņš balsī smietos, bet blakus viņam bija labi un jauki. Seja kā akmens - nopietna. Un iemācīja man, ka nevajag āmuri likt lādē ar kātu uz āru Ja kāds zinātu, kas par veci bija. Man jau tagad 50, bet kā es viņu atceros. Kā man viņa pietrūkst...
Atslegas vārdi: vecajam0
Komentāri (23)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
30. dec 2011. 13:49manuprāt bija citas vērtības...
max m. 30. dec 2011. 13:41Mans Vecais Tévs...tà ir Legenda..1905 g jauns students bûdams dumpojàs,dabûja uz Vàciju bégt,péc skolas beigshanas visàdas lauksaimn mashiinas izgudroja,1916 g pamaniijàs cara armijà noklût,tàlajos austrumos,tad revolûcijas laikà atkal atbégt uz Latviju,utt..Bérniibà spéléjos vina "bukûzii",shtrumenti tur bija fantastiski,visi vàcu..Màju pasham uzcelt,tà laika gudram cilvékam bija nieks..Bija loti labsirdiigs,kluss,ja ko apsoliija,tas bija uz simts procentiem..Ar koka kaltiem cirtu naglas,un dariiju citas mulkiibas,bet vispàr neatceros neviena skalàka vàrda,visu apskaidroja,kà pieaugusham.Vinsh joprojàm ir liela mistérija prieksh manis,un cilvéciiguma etalons,man arii vina pietrûkst..
Dzēsts profils
30. dec 2011. 13:35saistībā ar šo blogu man radās cita viela pārdomām...kādēļ vecvecāki mīl vairāk kā vecāki.Neteiktu, ka manas attiecības un sapratne bija labāka ar saviem vecākiem, kā viņiem ar manu bērnu...Kur tas āķis?
- ← Iepriekšējā
- 1
- 2
- Nākamā →