Ar labunakt - jau diena atvadās;
ar labunakt - rimst putnu meldijas;
ar labunakt- jau krēsla laukus klāj,
jau pāri birzei vecais mēness māj.
Ej dusēt, draugs, ko tev vairs raizēs plakt;
ar labunakt !
Ver acis ciet,-miegs jaunus spēkus dos,
pa rožu viļņiem sapņi aizšūpos,
un kad jau miega skavās dusēs krūts,
dils vakardienas slogs - lai cik bij grūts.
Lai rūpju viešņa nenāk mieru zagt;
ar labunakt!
/Kārlis Jēkabsons/
1942.gads
AR LABUNAKTI......,, saldus sapnīšus.......,..
Atslegas vārdi: dzeja18356
Nu,jā...vispār jau būtu laiks iet uz čuču...bet,vēl tikai piecas minūtītes
Var jau iet vēlāk gulēt, un vēlāk celties, katrs ir savas izvēles priekšā
Jums Amigoss palika onlainā...
Paldies !.. tikai....., ja tagad iešu gulēt , tad jau trijos būšu augšā!