Paradokss, bet fakts, kas agrāk likās nepareiz un nepaties!

6. jan 2012. 10:12

Darbs - svarīga nepieciešamība cilvēka dzīvē, lai spētu sevi apmierināt. Cik daudz blakus efektu ir darbam, strādāju, divi darbi labi, daudzi sūdzās, ka nav pat viens. Bet ko tad darbs dara ar cilvēkiem!? Varbūt tā ir noticis tikai ar mani, bet varbūt ir bijis arī citiem. Skatieties - straādāju viss labi, bet esat kādreiz aizdomājušies cik daudz spēka tas paņem. Ne velti saka, ka visas slimības sākas galvā.

Skatieties, kā tad sanāca ar mani. Piecu mēnešu laikā esmu pamainījis pamata darba vietu no vienas uz citu, bet rādītājs nav tas, ka pamainu darba vietu, bet gan tas, ka šo piecu mēnešu laikā esmu slimojis biežāk nekā piecus iepriekšējos gadus. Un tad mēģināju atrisināt šo problēmu, no varbū neloģiskas puses.

Darbs nesokas, kā gribētos, sāku sevi par to šaustīt, sāku sevi žēlot, noslēdzos sevī. Kas notiek vēlāk, stresa gadījumā sāku vairāk baidīties, vai nepazaudēšu to ko esmu jau panācis, tas ir stabilu darba vietu. Visādas dunkas un negatīvie cilvēku skati un runas mani iespaido vairāk nekā parasti. Nepasaku to ko vajadzēja pateikt un salimstu. Skatieties, ko nozīmē traumēt psihi, jebkurš, negatīvs vai pozitīvs, atgadījums no dzīves mūs padara par cilvēkiem kādi nekad neesam vēlējušies būt. Es varētu vēl piemetināt, ka tāda ir mana pārliecība, ko šobrīd cenšos pārvarēt, tas ir kārtējais "dzīves bezdibenis" no kura ceļš vedīs tikai uz augšu. Galvenais ir ticība un darbs pie apziņas, ka tu vari visu, tikai vajaga to vēlēties, zināt un būt pārliecinātam, ka ar katru dunku Jūs kļūsiet spēcīgāks, nepiekāpīgāks.

Tās ir tās lietas, ka mani nomoka šobrīd, bet nāks diena un atkal būs citas problēmas vai prieki un iepriekšējai aizmirsīsies. Ticiet un ticība jums palīdzēt atrast īsto ceļu!    Tikai uz augšu!

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 6. jan 2012. 18:53

Nu neesmu es dikti liela ezoterikas un šitās idejas- domā- slimo, piekritēja. Par aprakstīto situāciju - manuprat, vispirms- strādajot 2 darbos( arī pati raujos krietni virs vidējā)--ir logiski, ka krajas nogurums, tiek terēts max fizisko speku, pazeminās imunitāte... sekas- līp klāt visādas zarazas, vai arī- aktivizējas hroniskās kaites... nekā pārdabiska.Ja strādā kolektīvā- tad pirmaja laikā Tavs organisms pielāgojas pārejo ( vismaz tuvāko- ar kuriem strādā kopā) imūnsistēmām, baktērijām, vīrusiem...visam kas ofisā vai telpā kā tādā lido pa gaisu, ripo pa palodzēm, dzīvo uz klaviatūrām, u.t.t Streso par neveiksmēm jaunajā vietā, baidies pazaudēt tādēļ labu darbu, gribi parādīt sevi no labakās puse- tas viss ir normāli, arī nekā pārdabiska..Nervu sistema ir kairināta, visādi bioķīmieskie procesi organismā notiek paātrināti- rezultati- negaidīti. Vienkārsi - nomierinies, izgulies, uztver to darbu kā interesantu izklaidi- vismaz sākumā..

Olga S. 6. jan 2012. 16:02

Mērkaķi tak iemācijušies iesesties zirgam mugurā.....
Vai tad cilvēkam jāstrāda, lai domā zīloņi un strāda zirgi...

vladislavs k. 6. jan 2012. 13:28

Var jau visādas evolūcijas teorijas te pētīt, bet ja pēc šīs, tad cilvēki strādā lai apmierinātu savas vajadzības. Strādā darbu, kas patika. Es ar labprāt darītu darbu, kas patīk un būtu laimīgs, ka esmu īstā vietā, un tad es neslimotu, jo nebūtu jāpārmet sev, ka kaut, kas nepadodās!

Dzēsts profils 6. jan 2012. 12:44

Darbs mērkaķi padarīja par cilvēku,ja nestrādāsi,tad atkal kļūsi par mērkaķi!!!

Autorizācija

Ienākt