palasījos te vienu atbildi, jopiķ... nu ja, mēs tie materiālisti, garīgā barība mums pie kājas - labi rūkts, lauva. bet man viens pazīstams santehniķis teica - aiziešu, kastrolī kakāsi! kam vajadzīgas aukstas vakariņas sildītas ar smuku pakaļu, bet uz auksta radiatora. vai tie garīgie ņaudekļi nemaz neēd? bļambu uzkārt jau vienkārši. kas ir garīgāks? tas, kas krāmējot ikdienā ķieģeļus apdauza nagus un resniem, netīriem nagiem nes maizi mājā? vai tas, kas te ikdienā dīc pēc kaut kādas "pusdirsas" pusītes? Kurš ir garīgāks?
Es dzeru ketčupu no burkas
Un šņabi ēd' ar karoti!
Cepure un zeķes, dūres biksēs
Es neprasu, ko tu proti
Atslegas vārdi: nevem sviestu maitas0
Varbūt dzejnieks-santehniķis arī māk aizsērējušu podu izbakstīt ?
Atvainojos, Veider, man šodien pirksti neklausa - ieviesās kļūda Tavā uzvārdā.
Labākai no Taviem blogiem, Velder.
Diemžēl nepateicība ir pasaules alga. Tā notiek.
paliec nu mierā un negāni jumtu. palasījos atbildi, iedomājos daudz globālāku to jautājumu. pietiek vienreiz saraut muguru, pārstiept nabu, uzraut bruku - sauciet kā gribiet, bet uzreiz tas garīgums atrod sev "citu izteiksmes līdzekli". Kaija, ne jau Tev rakstīju, vienkārši tas teiciens kā tāds uzsita asini. Nodzītus zirgus nošauj - tas bija vadmotīvs. Toties "garīgais" viegli iet tālāk, paceltu galvu, un kladzina tālāk par varēšanu, pūsītēm un protams...vajadzībām.
aaaaa!
labi zini,ko un par ko lasīji