Starptautisko žīdu organizāciju un Izraēlas ietekme Latvijā ir acīmredzama, jo Latvijas ārpolitika ir orientēta uz to, lai izpatiktu Izraēlai un tās lobijiem ASV. Bet ko no šādas politikas iegūst Latvijas valsts? Kādēļ gan Latvija, kas tik daudz cietusi no lielvaru patvaļas, centīgi atbalsta Izraēlu, kas nodibināta starptautiskā cionisma intrigu rezultātā? Izraēla izvērsa pret arābiem genocīdu, turklāt paplašinot savu teritoriju uz kaimiņvalstu rēķina. Jāatceras, ka Izraēlas teritoriju daļēji veido vardarbīgi okupētās teritorijas. 1967. gadā tā saucamā Sešu dienu karā Izraēla okupēja Ēģiptei piederošo Sinaja pussalu un Golānas augstieni, nonākot konfliktā ar visu arābu pasauli. Ja zinām, ka arābu valstīs kopumā dzīvo vairāk nekā 200 miljonu iedzīvotāju, bet Izraēlā nieka 6 miljoni (pašlaik), jāsecina, ka Izraēla nevarētu atļauties šādas noziedzīgas darbības, ja tās pusē nestāvētu pasaules lielvaras, ko kontrolē žīdu miljardieri. Piemēram, pašreizējā ASV valdībā daudzus svarīgus amatus ieņem žīdi, to starpā valsts sekretāre M. Olbraite, aizsardzības sekretārs V. Koens un daudzi citi. Dabiski, ka, tieši tāpēc «brīvās pasaules galvenais balsts» katru gadu sniedz Izraēlai palīdzību 6,5 miljardu dolāru apmērā, kas tiek likti lietā, lai finansētu bruņotos spēkus, slepeno dienestu MOSSAD, attīstītu kodolieročus un izvērstu informatīvo karu pret Eiropas valstīm.
       Runājot par kodolieročiem, kādi neapšaubāmi ir Izraēlas valstij, vai tad tā nebija ASV, kas sarīkoja divus netaisnus karus pret Irāku un arī pašlaik plāno dažādas diversijas pret to, balstoties tikai no aizdomām, ka Irākai varētu būt kodolieroči? Un kāpēc tādi nevarētu būt Irākai, ja reiz ir Izraēlai? Varbūt tās ir bailes, ka Irākas bruņojums nenāktu par labu Izraēlai, kad tā atļausies kārtējo cūcību pret kādu arābu valsti?
       Arābu valstu atbruņošana rada bīstamu situāciju, kas apdraud stabilitāti visā Tuvo Austrumu reģionā, jo atraisa rokas Izraēlai, kuras kārtējais agresīvais izlēciens nebūs ilgi jāgaida.
       Neizpratni rada arī jautājums, kādēļ ASV ir tik ļoti rūpējas par pārprastās demokrātijas vērtību ievērošanu Eiropā, tostarp arī Latvijā, bet nebūt neuztraucas, kad tās galvenais aizbilstamais, Izraēla, iet pavisam citus ceļus.
       Izraēlas karogā attēlota žīdu jeb Dāvida zvaigzne, bet ģerbonī - žīdu reliģijas, jūdaisma, simbolika, bet valstī taču dzīvo tik daudz cilvēku, kas nav ne žīdi, ne jūdaisti, un tas nebūt neliecina par demokrātijas principu ievērošanu. Iedomājieties kādu Eiropas valsti, kuras karogs būtu rotāts ar mūsu, āriešu, svēto zīmi svastiku, kā tas bija nacionālsociālistiskajā Vācijā. Kā uz to reaģētu Izraēla vai «demokrātiskā» ASV? Nav grūti iedomāties, ka reakcija atgādinātu uzurķētu siseņu pūzni. Šobrīd pie mums ar likumu aizliegts publiski demonstrēt savu simboliku, bet daudznacionālās Izraēlas valsts karogā attēlota Dāvida zvaigzne, pret kuru, es nešaubos, daudzi jūt tik pat lielu riebumu kā žīdi pret svastiku. Kādēļ šāda dubulta morāle?
       Latvijas valsts, cerot saņemt kādu ubaga dāvanu, gatava integrēt milzīgu civilokupantu skaitu, kas, izejot no starptautisko tiesību viedokļa, atrodas Latvijā nelikumīgi. Tas viss, lai apliecinātu eirokomisāriem un ASV savu «demokrātismu». Tajā pašā laikā Izraēla automātiski piešķir pilsonību jebkuram iebraucējam, kurš pēc tautības ir žīds, bet palestīniešus padzen no mājām, neļaujot bēgļiem atgriezties dzimtenē, teritorijā, kur šodien atrodas Izraēla. Lieki piebilst, ka ASV, kas tik ļoti rūpējas par «iecietību», «toleranci» un «cilvēktiesībām» Eiropā, nejaucas Izraēlas iekšējās lietās un «nekrata pirkstu» pret žīdu izrīcību ar palestīniešiem. Kas «demokrātiskajai» Latvijai var būt kopīgs ar nedemokrātisko Izraēlu? Vai tā nav milzīga mūsu valsts kļūda, ka vienīgā Latvijas vēstniecība Tuvo Austrumu reģionā ir Izraēlā, turpretī ar bagātajām arābu valstīm, kas, starp citu, ir lielākās naftas eksportētājas, nepastāv pat formāla sadarbība? Es varētu attaisnot šo mūsu diplomātijas bezatbildību, ja Latvijas sadarbība ar Izraēlu nestu labumu mūsu valstij un tautai, bet šāda labuma nav.
       1999. gada dati par Latvijas ārējo tirdzniecību ar Izraēlu liecina, ka eksporta apjoms uz Izraēlu sastāda 1,07 miljonus latu, bet importētas tikai preces 9,24 miljonu latu apjomā. Šie skaitļi parāda, cik niecīgu vietu kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjomā ieņem darījumi ar Izraēlu. Vadoties no šiem datiem, neizpratni rada Latvijas politiķu lielā Izraēlas mīlestība, saņemot pastāvīgus apvainojumus un norādījumus kā dzīvot latviešu tautai. Mums sava ārpolitika jāveido, vadoties tikai no Latvijas valsts un latviešu tautas interesēm. Mēs nevaram ignorēt arābu pasauli, kuras rīcībā ir pasaules bagātākās naftas atradnes un kas ir vēl neatklāts tirgus Latvijas precēm, turklāt ar daudz lielākām perspektīvām kā Izraēlā. Un mēs varam būt pārliecināti, ka arābi mūsu valdībai nenorādīs, kā jāuzvedas 16. martā, un nejauksies mūsu iekšējās lietās, kā to dara Izraēla un žīdu organizācijas. Es ticu, ka arābu pasaule būs Eiropas sabiedrotā tās nacionālajā atmodā, jo pretinieki mums ir kopīgi.

Viktors Birze
Avots: http://home.parks.lv/latvietis/31_59augusts/lapa2.htm