Pilnīgi vienalga, kā tos garos matus sauc, kaut par zirgasti. Ja tā labi pameklētu, atrastu veco "Cīņu", kurā jāprojām ietīti laikam glabājas mani garie mati. Neko daudz neatceros par to, vienu gan - dažas klasesbiedrenes tūlīt arī nogrieza savus.
Parādnieks nu ar no savas astes šķīries. Laikam jau dažiem Saeimā visa diena bija izjaukta - ap matiem vien, ap matiem vien... Ko tad brīnīties, ja pat politikāņi nekādi nešķir savu privāto dzīvi no publiskas biznesa un politikas apspriešanas, ka tādas ziepes valstī savārītas (ne jau tās ūdenī putojošās, ar kurām mazgāt nost netīrumus kaut no rokām).
Referendums priekšā pakaļā. Divdesmit gados politiķu starpā valodas lietas nav atrisinātas, nu par to sava attieksme būs jāizsaka tautai (ja tiesa tā lems).
Normāli. Demokrātijā tak notiek visādi referendumi. Par savu naudu, godīgi, mierīgi parakstās, izsaka savu domu. Nekāda revolūcija nav jātaisa par katru sīkumu. Revolūcijā tak var zaudēt pat dzīvību, ne tikai matus nogriezt, lai būtu, kā visiem.