Vai Tu tici cilvēkiem?

16. jan 2012. 16:27

Nekad neesi pievīlies cilvēkos? Ej pie viņiem ar vislabākajiem nodomiem, bet...viņi jau ir zinājuši, ka esmu naiva, ka mani var smalki "'apčakarēt"'...Tad nu "'plūcu savas naivības augļus"'...

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (15)

Dzēsts profils 17. jan 2012. 08:58

Esmu, bet tādi nu mēs esam katrs ar savām utīm....tikai cik labi mēs to spējam slēpt no otra izliekoties par labākiem, cietējiem.....apbižotiem.....nu nezinu vel kaut kā savādāk......lai otru piečakarētu nemaz daudz nevajag

Dzēsts profils 16. jan 2012. 21:10

Ja par tēmu, tad cilvēkiem ir jātic, protams tie mēdz peivilt, bet tad tie automātiski tiek izsvītroti no to saraksta kurus kaut reizi vēl vēlētos redzēt.

Dzēsts profils 16. jan 2012. 21:02

Šajā Amigosā pats spēcīgākais psihologs ir Vilnis, jo nekļūdīgi, bet tas tikai pēc viņa domām, spēj raksturot jebkuru šeit esošo profilu   un to kas aiz viņa stāv. Piedod Sirds Zāle, bet nenoturējos.

Medus M. 16. jan 2012. 19:59

  Jautājums bija- vai tu tici cilvēkiem? Neticu! Piečakarēs pie pirmās iespējas...

Medus M. 16. jan 2012. 19:57

  Redzi, Vilni, es neesmu psiholoģe un man pat prātā nav nācis par tādu kļūt.
  Novērtē sevi- Tev tika dota iespēja ...atklāt sevi un dabūt darbu, dzīvošanu...
  Bet, tā kā esam vīlušies dažos cilvēkos, tad nākas meklēt nopietnāk...
  Ja nu tas nav, nebija saprotams, tad nevajadzētu vainot citus un celt neslavu...
  Es, piemēram, Tev personīgi, neesmu neslavu un visādu citādu sliktu info devusi nevienam...atklāti ne.
  Tad salīgsim mieru un šķirsimies kā pieklājas- Tu vēlējies to, ko es nespēju, bez nopietnas info, Tev sniegt.

Dzēsts profils 16. jan 2012. 19:44

Atļauties būt naivai, tā ir liela lieta, jā, un arī greznība. Nereti saskarsmē ar cilvēkiem ļauju viņiem lūkoties uz manu naivumu..., un izpausties kā vien viņiem tīk, jā un arī varas mirkļus izbaudīt ļauju pār manu naivumu. Tādā veidā ļoti labi un sev noderīgi zinu un izvērtēju ar ko man ir , būs, un vai nebūs darīšanas vai jebkas kopīgs...
P.S. smaidu es , un pasmaidi arī Tu!

Dzēsts profils 16. jan 2012. 19:44

Esmu vīlusies savā vērtējumā un tajā, ko no cilvēka it kā varētu  sagaidīt, bet ne cilvēkā pašā.Un tā vilšanās ir mana personīgā problēma, nevis cilvēka kāda vaina- viņš ir bijis tāds kāds nu ir... un viņam ir [pilnigas tiesības neatbilst manam vērtējumam.

Dzēsts profils 16. jan 2012. 18:08

Paldies ka nobloķēji un izrakstijies personīgi no draugu saraksta! Līdz zināmam laikam vēl uzticējos "kompetentām" personām..., bet kopš parādijās suragāt "psihologi", kuri ne sevi izprot un kur nu vēl vnk cilvēkus...! Stipri apšaubu šīs sabiedrības nākotnes veselo modrību....! Ne es kādam, ko lūdzu! Bet ja izmanto manu vaļsirdību, -kurš pèc tava viedokļa ir nelietis!!!    

Skaidrīte G. 16. jan 2012. 16:57

Ticu, par spīti visam  ! Tas ir labāk ! Lai viņi čakarējas tālāk ! Es stāvu tam pāri !

Mairita G. 16. jan 2012. 16:55

Teikšu,ka nekad neesmu pievīlusies cilvēkos.Varbūt tāpēc,ka kontaktējos ar sev patīkamiem cilvēkiem.Mans mazais naivums man pat ir palīdzējis.Daudzās situācijās cilvēki ir man palīdzējuši,un es viņiem cenšos atdarīt ar to pašu.

Aleksandrs V. 16. jan 2012. 16:41

Frēzija,tas skar visus.....

Frēzija v. 16. jan 2012. 16:35

Pietiek ar mazu vilšanos, ko uzzinājusi esmu pat pēc daudziem gadiem, reti kam uzticos..... diemžēl tas vairāk skar sievietes.

Medus M. 16. jan 2012. 16:33

  Un pareizi dari.

Aleksandrs V. 16. jan 2012. 16:33

...pāris reizes piečakarēs,pēc tam atgūsies....

Dzēsts profils 16. jan 2012. 16:32

Ticu,bet neuzticos...

Autorizācija

Ienākt