...ja par tādu sevi uzskata!??...

Preambula

Šo Ētikas Kodeksu izstrādājusi Baltijas  Psihologu Asociācija, pamatojoties uz ANO Cilvēktiesību Deklarāciju, ANO Bērnu Konvenciju un Eiropas Asociāciju Federācijas Ētikas Hartu un Ētikas Virskodeksu (EFPPA's Metha Code of Ethics). Ētikas Kodekss ir obligāts visiem Baltijas  Psihologu Asociācijas sertificētajiem psihologiem, kuri praktizē, darbojas izglītības vai zinātnes jomās, kā arī psiholoģisko pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbiniekiem un psiholoģijas studentiem.

Psihologa galvenie uzdevumi

Saskaņā ar vispāratzītiem zinātniskiem un ētiskajiem principiem, palīdzēt klientam noorientēties sarežģītās dzīves situācijās un rast izeju no tām, kā arī veicināt personības izaugsmi, neatkarību un emocionālo briedumu.
Psihologs savu zinātnisko un profesionālo darbu organizē saskaņā ar Baltijas Psihologu Asociācijas ētikas kodeksu un atbilstoši Latvijas valsts likumdošanas normām.
Jebkurā savas darbības jomā psihologiem jāstrādā un jāizturas tā, lai neradītu šaubas par sava darba un psiholoģijas kā profesijas reputāciju. Viņiem ir augstu jāstāda godīgums, objektivitāte un cieņa pret personu vai notikumu un jāseko, lai viņu darbība atbilstu visaugstākajiem ētikas standartiem. Rūpējoties par ticamu rezultātu, viņiem jānodrošina godprātīga zinātnisko pētījumu veikšana. Ņemot vērā likumdošanas uzliktos pienākumus, viņiem jāaizstāv savu klientu un pētījumos iesaistīto personu intereses un labklājība.

Kompetence

l .Veicot savu profesionālo darbību, psihologam jābūt godīgam un patiesam, godprātīgi jādarbojas tikai savas profesionālās kompetences un kvalifikācijas ietvaros, mērķtiecīgi un zinātniski pamatoti, nepārvērtējot savu prasmju līmeni un
nepiedēvējot sev neesošu kvalifikāciju, pieredzi un sasniegumus .
Psihologam jābūt sagatavotam izmantot savā jomā esošās teorijas un metodes, viņam nepārtraukti jāseko savas profesionālās kompetences līmenim.
Lai apgūtu metodes un paņēmienus, kuros psihologs nav pietiekami kompetents, viņam jāsadarbojas ar pieredzes bagātāku kolēģi, kurš varētu veikt konsultanta funkcijas (supervīzijas).

Konsultēšana un klienta piekrišana

Psihologs apspriežas ar saviem klientiem par tādiem jautājumiem kā paredzētais terapijas kurss un tā daba, samaksa, konfidencialitāte u.c.
Psihologs saņem piekrišanu no klienta pētījumam, terapijai vai tiem piederošām procedūrām. Viņam jāpārliecinās, ka klients ir pareizi sapratis darba procesu un paredzamos rezultātus. Ja klients nav spējīgs pilnībā saprast notiekošo (piem., bērni, veci cilvēki, cilvēki ar garīgiem vai attīstības traucējumiem), psihologs sniedz informāciju atbildīgām par viņu personām.
Gadījumos, kad, lai nodrošinātu objektivitāti vai turpmākās terapijas sekmīgumu, -procedūra ar klientu netiek apspriesta, psihologs par to informē pieredzējušu kolēģi.
Psihologs nedrīkst pielietot manipulējošas procedūras savtīgos nolūkos. Psihologam jābūt sevišķi uzmanīgam, lai neradītu nepamatotas cerības, ko vēlāk viņš nebūtu profesionāli spējīgs īstenot.
Psihologam jāciena klienta reliģiskie, kulturālie, morālie vai politiskie uzskati un
jāņem tie vērā, kontaktējoties ar klientu.

Konfidencialitāte

Psihologam obligāti jānodrošina visu iegūto datu un izpētes rezultātu konfidencialitāte. Konfidencialitātes robežas, ja iespējams, tiek apspriestas psihologa- klienta attiecību sākumā. Visa informācija, ko psihologs ieguvis no klienta ir viņa profesionāls noslēpums.
Citiem psihologiem, kā arī citu specialitāšu pārstāvjiem vajadzīgo informāciju psihologs nodod tikai ar klienta atļauju. Psihologs apspriež iegūto konfidenciālo informāciju par pacientiem, klientiem, studentiem, pētījumu dalībniekiem, uzraugāmajiem un darbiniekiem tikai zinātniskiem vai profesionāliem nolūkiem un tikai ar personām, kas ir iesaistītas šajās norisēs. Ja kāds prakses gadījums tiek izmantots lekcijās vai publikācijās, psihologam jāpārliecinās, ka tiek garantēta personas anonimitāte.
Ārkārtējos gadījumos, kad ir pietiekami daudz liecību, kas norāda, ka klienta uzvedība var kaitēt apkārtējiem, psihologs par to informē ieinteresēto trešo pusi, iepriekš konsultējoties ar pieredzējušu kolēģi. Konsultēšanās var nenotikt, ja kavēšanās rada draudus klienta vai apkārtējo cilvēku fiziskajai veselībai vai dzīvībai.
Audio, video ieraksti un fotofiksācija pieļaujama tikai rakstiski vienojoties ar klientu vai eksperimenta dalībnieku par fiksācijas kārtību un materiālu pieejamības robežām.
Psihologam jānodrošina visu materiālu, ieskaitot datora failu, droša glabāšana. Ja psihologs nevar kontrolēt materiālu publisku pieejamību, viņam jāpārliecinās par to sniegtās informācijas diskrētumu .

Profesionālās attiecības

Psihologs nedrīkst izmantot savas profesionālās attiecības ar klientiem vai pētījuma objektiem, personīgos nolūkos. Profesionālās darbības procesā iegūto informāciju psihologs nedrīkst izmantot klienta ietekmēšanai.

...tas īsumā, kas jāievēro kompetenai personai veicot savu profesionālo darbību, ja par tādu sevi uzskata...?!!

....