Jau dažas reizes esmu teikusi, ka VEF un cukura ražones likvidēja (neesmu nevienā fabrikā vai rūpnīcā nekad strādājusi). Uz to viens atbild, ka nekonkurētspējīga prece toreiz ražota. Es jau varu teikt, ka vienkārši viens zombijs te izrādās, kas noliedz visu... Laba audzināšana 20 gadus bijusi... Par to var strīdēties, kas labāk - pārveidot vai sākt no jauna. Protams, ir lietas, kuras šajā dzīvē jāsāk no jauna. Kas ir labāk - lai sevi uzturētu, nodarboties ar kontrabandu vai ražot kādam citam ko vajadzīgu? Es saku arī tā - tiem krievu kolhoziem bija vismaz viens labums - brigadieris norādīja, kas un kā jādara, šodien visi ir saimnieki. Ha. Kur tā saimniekošana novedusi? Ir jābūt ļoti gudram, lai zagtu. Pareksā tā gudrība laikam pietrūka vienā brīdī.Politikāņi šodien runā - par katastrofālo demogrāfisko situāciju domāsim. Domā par daudz ko. Bez domāšanas laikam taisīs bērnus paši un kopā ar uzturlīdzekļiem un apģērbu izdalīs ģimenēm. Tām, kas te vēl ir. Jo strādāt taču nav kur. Iepriekšējie, kas visu laiku domāja, noveduši tur, kur esam. Skaļi lieloties, ka esam visu pārvarējuši. Viss jau vēl nav pārvarēts, kaut kādi veči un tie, kuri citur nekur neder, te palikuši.