Ziema
Autiem klāta baltu baltiem
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.

Ledus pārslas kokos glīši
Zib un spīd, un spulgo tā,
Kā spīd raibie vizulīši
Mātes mātes vaiņagā.

Tur uz purva miglas ķēmi
Lēnām ceļas, lēnām milst,
Aizlīgo pār kalnu mēmi
Un aiz meža zūd un dilst.

Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?

Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd.
Vaļā veras zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.

Mijkrēslī
Vai tur ārā kas nečabēja?
Klau, vai nenodrebēja logs?
Likās, it kā kas garām skrēja,
Jeb vai tik vējā locījās žogs?

Sēdu un raugos krēslā, un gaidu,
Lēnām ar žēlumu pildās man krūts.
Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu:
Laimiņa klauvēja nupat pie rūts!

Kaut jel pretī tu viņai steidzies,
Tevi tā uzcerējuse bij!
Tukšā svētais brītiņš nu beidzies,
Jau ar citu tā gredzeniem mij.

Vakarā
Grimst saules zelta laiva,
Un krēslas ēnas dzimst,
Tik mazais mākonītis
Vēl kvēlo sārtin sārts.

Dod savu mīļo roku,
Uz augšu acis vērs,
Raug tur to debestiņu -
Tā mūsu laime mirdz

http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=03XvcxHjBH4