zini,mana izturība jau izsīkst

Jokoties jau viņam patīk,bet mēs esam izturīgi.Un ar neatlaidību grozīsim viņu sev vēlamajā virzienā.

ak,Mairit,cilvēks nespēj būt tik izdomas bagāts uz ļauniem jokiem,kā liktenis

Ako neko,vakariņas tomēr jāēd.Labāk nespītējies.

Raisa,dažreiz jau liktenim patīk izspēlēt ļaunu joku.Bet vai liktenim?Man domāt,ka citiem cilvēkiem.

Veselais saprāts...kurš ir tam nespītīgajam...kurs klausa visus un nu mani –spītnieku, vedīs pie prāta Paldies–negribu   

Ako neko,visu vajag gribēt saprāta robežās.

man gan patiktos domāt,ka zvaigznēs viss sarakstīts...un skan smuki-liktenis..

Grib daudz,bet nedabū neko

Spītīgs tik biežāk sev pāri nodara.Tad nu tikai var palīdzēt veselais saprāts,kas spītnieku vēd pie prāta.

Par spiitu maksà daudz?

kā tad, spītēšu saimniekam neiešu pirtī neēdīšu vakarinas

Spīts

Tur jau atkal runā saprāts.Nu nekur Tev no viņa nelikties.

ĀĀĀ... es būšu tas izmēginājumu trusis un visi ies mani mācīt...nekā nebī

Sev spītēt nav gudri.Kur tas gadījums Tevi novedis.

tas nav saprāts...tas ir spīts

Ako neko,visu jādara saprāta robežās.To Tev katrs pateiks.

Vēl padsmitnieks jeb varbūt jau...

Ako neko, tas jau ir tas saprāts,ka Tu pats zini.