Viena lidotāja tēvam pēc dažām dienām ir dzimšanas diena. Tas savukārt ir izbijis lidotājs, un nu savam dēlam lūdz:
- Nu tā kā man tā dzimšanas diena, vai Tu nevarētu mani izlidināt ar savu ļoteni. Gribas izjust kā tas tagad ir. Ko tad es, tik tais laikos ar tiem propelleriem vien...

Runāts, darīts. Norunātajā dienā šie satiekas abi uz lidlauka, dēls tēvu iesēdina, piesprādzē utt... Sākas lidojums.. Dēls izdomā tēvu nedaudz pārsteigt, uztaisīdams dažus trikus tuvojoties aizai un pēdējā brīdī tieši izvairīties no sadursmes. Tēvs domīgi novelk:

- Mjā.. To jau es biju gaidījis...

Dēls domā- Laikam nebūšu pietiekami centies.. Un nu atkal seko visādi triki un līdzīgs nobeigums ar aizu. Atkal tēvs nosaka:

- Arī to es biju gaidījis...

Beidzot dēls neiztur- Nu tam vecajam uz vecumu ir krampis! Un uztaisa nāves cilpu... Brīdi pēc tam tēvs atjēdzas un saka, ka to nu gan neesot gaidījis..

Abi priecīgi piezemējas un dēls sāk pratināt tēvu:

- A kpc Tu tā- to biju gaidījis, to nebiju utt?

- Nu kā... To, ka es piemīzīšu bikses, to es biju gaidījis.. To, ka piedirsīšu, to arī.... Bet to, ka tas viss man aiz apkakles aizkritīs, to gan ne...!