...Fundamentālo formulu E=MCC izdomāja nevis Einšteins, bet Puankarē. Šī vispārējā relativitātes teorija nav zinātniski nevainojama.

pareizi ar teica , jo viens un tas pats  ar cita acīm vai cita situācija būs attainots tā ,kā interesejošai vai cietušai pusei  labāk patīkas,  vai ar vēlas izskatīties citu acīs...tā ar vēsturē, katrs varonis vai citušais vai soģis  ar notikušo datumu notikumus attaino no sava viedokļa ..., bet literatūra atkal jauka sapnošanas, izjūtas ,opasaku un notikumu ainošana...kā katrs prot tā ar visu noaino. Kā saka Meliem savs labums vai sliktums:)...,

un bet viss visur nav mirstama kaite - vienalga katrs tik ar saviem atklājumiem, pieradījumiem, viedokļiem - uzskatiem dzīvē uzstājas, un ,ja tie nesakrīt ar cita...- vel nenozīme ka meli, tik citāda dzīves uztvere...

speciālās relativitātes teorijas .......kas tā tāda?.....izceļot vārdu speciālā

Pārbaudi, vai lasa Tavus blogus?
Vai jūsu tēvs negribēja, lai jūs kļūstat par ārstu?

Nē. Viņš uzskatīja, ka ķirurgs es nevaru būt, varētu būt kādā teorētiskā specialitātē, kā psihiatrija. Tēvs neparko negribēja, ka es kļūtu par vēsturnieku vai literātu, teica, ka tad visu mūžu būs jāmelo.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš intervijā Egīlam Zirnim/ http://www.senioriem.lv/raksti/2011/12/7/jo-inteligentaks-jo-sliktaka-dusa/

Pēc speciālās relativitātes teorijas publicēšanas Puankarē, reiz satiekot Einšteinu, apvainoja viņu plaģiātismā un zinātniskā nekrietnumā. Arī mūsdienās patentu biroju darbinieki bieži vien ir atbildīgi par ideju zādzībām.

Fundamentālo formulu E=MCC izdomāja nevis Einšteins, bet Puankarē. Šī vispārējā relativitātes teorija nav zinātniski nevainojama.

1922. g. Einšteinam piešķīra Nobeļa prēmiju (zināmu aprindu izdarītā spiediena dēļ). Ne jau par vispārējo relativitātes teoriju, bet gan "par fotoelektriskā efekta atklāšanu un par darbiem teorētiskajā fizikā". Kāda ir šī formulējuma priekšvēsture? Pašu fotoelektrisko efektu 1887. g. atklāja Hercs. 1888. g. šo efektu pārbaudīja krievu zinātnieks A. Stoļetovs, un viņš formulēja "pirmo fotoefekta likumu", kas tika nosaukts par Stoļetova likumu. Tas skanēja: "Maksimālā fotoelektriskā strāva ir tieši proporcionāla gaismas straumei". Einšteins konstatēja "otro fotoefekta likumu": "Fotoelektronu maksimālā enerģija ir atkarīga no krītošās gaismas frekvences un nav atkarīga no tās intensitātes". Tas arī viss. Einšteinam pieraksta arī fotoefekta mehānisma izskaidrošanu, balstoties uz kvantu priekšstatiem par gaismas dabu. Tomēr starojuma kvantu teoriju radīja M. Planks 1900. gadā.

M.Slava apkopojis no vairākiem materiāliem.