Varbūt vēl kādam tas šķitīs interesanti...

3. feb 2012. 12:56

Fragments no grāmatas ,,Sarunas ar Dievu”. Nils.D.Volšs

Turpmāk tekstā- Nils Donalds Volšs ( teksts tiks izcelts boldā, tas ir ar bieziem burtiem.) Atbildes , ko N.D.Volšam sniedza DIEVS - parastā tekstā.

Kādreiz dzīvoja Dvēsele, kura zināja , ka viņa ir gaisma. Tā bija jauna Dvēsele un viņa ļoti vēlējās pieredzi. ,,Es Esmu Gaisma”- viņa sacīja . ,,Es Esmu Gaisma”. Bet nekādas zināšanas par to, kā arī nekādi vārdi nespēja aizstāt pieredzi. Tajās sfērās , no kurām atnāca šī dvēsele, nebija nekā cita , kā tikai Gaisma. IKVIENA dvēsele tur bija lieliska, un katra no tām mirdzēja MANĀ satriecošajā gaismā. Līdz ar to šī mazā Dvēsele bija kā sveces liesmiņa uz saules fona. Atrodoties uz visvarenās gaismas fona, kura daļiņa tā bija, tā nespēja sevi saredzēt , kā arī izjust sevi kā tādu KAS Patiesībā Viņa Ir.

Un sagadījās tā , ka Dvēsele nepārstāja alkt izzināt sevi. Un šī sevis izzināšanas tieksme bija tik liela, ka vienreiz ES tai teicu : - Vai tu zini , kas tev ir jādara , lai apmierinātu savas alkas?

-Kas Dievs, kas? Es darīšu visu kas vajadzīgs!- sacīja mazā Dvēsele.

- Tev jāatdala sevi no mums visiem- Es tai atbildēju - un tad tev jāpiesauc uz sevi Tumsa.

- Kas ir TUMSA, o visusvētais?- jautāja mazā dvēsele.

- Tā ir TAS , kas neesi TU- Es viņai atbildēju un dvēsele saprata.

Un tad dvēsele izdarīja TO. Viņa sevi atdalīja no VISA , jā , jā,un devās uz pavisam citu pasauli. Un tajā pasaulē dvēselei bija vara savai pieredzei piesaukt visdažādākos tumsas veidus. Un to viņa arī darīja.

Bet stāvot visaptverošajā TUMSĀ tā kliedza- ,,Tēvs , ak Tēvs , kamdēļ tu mani esi atstājis?” Tieši tāpat kātu tiki darījis savos vistumšākajos laikos. Pie tam ES nekad netiku tevi atstājis, tieši otrādi, ES vienmēr stāvēju tev blakus, vienmēr gatavs TEV atgādināt KAS TU Patiesībā Esi un vienmēr gatavs aicināt tevi uz mājām.

Tamdēļ , esi GAISMA tumsā un nenolādi to. Un neaizmirsti , kas ESI Tu, kad tev visapkārt būs tas , kas Neesi Tu. Un slavē pasauli, pat tad, kad tiecies to izmainīt.

Un zini, ka tas , ko tu dari savos visgrūtākajos pārbaudījumos, var kļūt par tavu vislielāko triumfu. Tā pieredze, kuru tu radi, ziņo par to – Kas Tu Esi un to , par ko TU Vēlies Būt.

Es tev pastāstīju šo stāstu- līdzību par mazo dvēseli un sauli , lai tev būtu vieglāk izprast kāpēc pasaule ir tāda un kā tā var izmainīties vienā acu mirklī, kad ikviens atcerēsies dievišķo patiesību par Savu augstāko realitāti.

Jūsu starpā ir tādi , kas saka, ka dzīve ir skola un viss, ko tu tajā novēro un izbaudi nāk par labu tavai apmācībai. Es šai lietai pievērsos agrāk un arī tagad teikšu no jauna:

-Tu neesi nācis šajā dzīvē,lai kaut ko mācītos.- jo tev nav ko mācīties, tu atnāci lai izpaustu to, ko jau zini. Izpaužot to , tu iedarbināsi savas spējas un radīsi sevi no jauna caur savu pieredzi. Tā tu apstiprināsi savu dzīvi un dosi tai jēgu.. Tā tu ienesīsi tajā svētumu.

Tātad viss sliktais, kas ar mums notiek dzīvē, ir mūsu pašu izvēles rezultāts? Un pat pasaules katastrofas un nelaimes kaut kādā līmenī ir mūsu pašu radītas, lai mēs ,,izjustu pretpolu tam , Kas MĒS ESAM” ? Un ja ir tā , tad vai nav cita, mazāk sāpīga ceļa, mazāk sāpīga priekš mums un arī citiem, kā radīt iespējas iepazīt sevi?

Tu uzdevi vairākus jautājumus un tie visi ir labi. Izskatīsim tos pēc kārtas.

-Nē, ne viss, ko jūs saucat par sliktu un ,kas ar jums notiek ir jūsu personīgā izvēle. Vismaz apzinātas izvēles veidā kā tu to saproti. Kaut arī būtībā tas ir tas , ko jūs Esat Radījuši.

Tu vienmēr atrodies radīšanas procesā. Katru mirkli. Katru minūti. Katru dienu. Kā tu spēj radīt, par to mēs runāsim vēlāk.Bet šobrīd , vienkārši notici man uz vārda. Tu esi varena , radoša iekārta un tu ik mirkli turpini radīt visdažādākās izpausmes formas , burtiski ar to pašu ātrumu kādā domā.

Notikumi, sagadīšanās , sakarības, nosacījumi, apstākļi- to visu rada apziņa. Individuālā apziņa ir pietiekami spēcīga lieta. Un tagad stādies sev priekšā cik liela radošā enerģija atbrīvojas, kad divi vai vairāki sanāk kopā Manā vārdā.. Bet masu apziņa?Tā ir tik stipra , ka spēj radīt apstākļus un notikumus ar vispasaules nozīmi un planetārām sekām. Nebūtu korekti teikt, jo jūs visā tajā ieliekat citu jēgu, ka jūs Izvēlaties sekas.Jūs tās izvēlaties ne vairāk kā ES. Tāpat kā ES , Jūs tās vērojat. Un jūs izlemjat , kas Jūs Esat attiecībā pret TĀM.

Šai pasaulē nav ne upuru , nedz arī ļaundaru. Un arī tu neesi citu izvēles upuris. Kaut kādā līmenī Jūs VISI esat radījuši To , ko pašreiz neieredzat, bet radot TO , jūs arī to izvēlējāties.

Tāds ir augstākais domāšanas līmenis. Un šādu līmeni agri vai vēlu sasniedz visi Meistari. Un ja tikai viņi spēj uzņemties atbildību par visu, viņi tad iegūst spējas- izmainīt daļu.

Līdz tam brīdim , kamēr tu pieturies pie domas , ka tur- kaut kur- ir kaut kas, kas to visu dara ar tevi , tikmēr tu pats sev atņem spējas kaut ko mainīt. Tikai tad , kad tu teiksi- ,,Es to izdarīju”, tu atradīsi šo spēku.

Daudz, daudz vieglāk ir izmainīt to , ko esi izdarījis tu , nekā to , ko dara cits.

Pirmais solis , lai mainītu kaut ko ir- zināt un pieņemt to , ka pats esi izvēlējies TO , kas pašlaik ir. Ja neesi spējīgs to pieņemt personīgā līmenī, tad pieņem to caur apzināšanos, ka būtībā mēs VISI – esam VIENS. Un tad mēģini kaut ko mainīt nevis tamdēļ , ka Tas nav pareizi , bet gan tādēļ, ka tas neatbilst apliecinājumam par to , Kas TU Patiesībā Esi.

Ir tikai viens vienīgs iemesls, lai tu vispār kaut ko darītu, un tas ir- paziņot VISUMAM TO , Kas TU Patiesībā Esi.

Šādejādi izmantota dzīve kļūst par pašradošu. Tu izmanto dzīvi , lai radītu sevi kā tādu - Kas TU Patiesībā Esi un tādu Kāds tu vienmēr Esi Gribējis Būt. Tāpēc arī ir tikai viens iemesls kamdēļ tu vari atcelt kādu darbību- tas ir tad , kad tā vairs neatbilst tam kā tu gribi paziņot to , Par Ko tu Vēlies Būt. Tā vairs neatspoguļo Tevi. Tā vairs nepārstāv tevi.

Ja vēlies sasniegt pilnīgu atbilstību , tev ir jāstrādā ar to , lai it visu izmainītu savā dzīvē, kas neatbilst Tavam tēlam, kuru Tu vēlies projicēt tālāk mūžībā.

Vārda plašākajā nozīmē viss ,,sliktais”, kas notiek – ir tavas izvēles rezultāts. Kļūda ir nevis tā , ko tu esi izvēlējies , bet gan , ka tu tās ,,lietas” sauc par sliktām. Jo nosaucot tās par sliktām, tu arī Sevi sauc par Sliktu , jo esi tās radījis. Šādu izkārtni tu negribi pieņemt , tamdēļ tā vietā , lai uzkārtu Sev zīmi ,,Slikts”tu drīzāk atteiksies no paša radītā. Tieši šis intelektuālais un garīgais NEGODĪGUMS ļauj tev pieņemt šo pasauli kuras nosacījumi ir tādi , kādi tie ir. Ja tev nāktos pieņemt personīgo atbildību par pasauli, ja vien tu izjustu tās dziļāko iekšējo jēgu- pasaule būtu pilnīgi citādāka. Un Nešaubīgi – tieši tā būtu, ja katrs justu sevi atbildīgs. Absolūtā, acīmredzamā patiesība padara visas šīs lietas tik sāpīgas.

Stihiskās nelaimes un katastrofas-tornado, viesuļvētras, plūdi un vulkāni, nekārtības fiziskajā pasaulē nav tieši tevis radītas. Bet tieši tu radi visu šo notikumu tiešo ietekmi uz tevi.

Visumā notiek Tādas lietas, kuru radīšana vai iniciēšana tev nevar parādīties pat vistrakākajās fantāzijās.

Šos notikumus rada kopējais cilvēku apziņas lauks. Visa Pasaule radašo pieredzi kopējā radīšanas procesā.. Tomēr katrs iziet cauri šai pieredzei INDIVIDUĀLI,izlemjot to , ko tas nozīmē vai arī neko nenozīmē jums, kā arī to , Kā vai Kas Jūs Esat attiecībā Pret šo pieredzi.

Šādā veidā jūs radāt gan kolektīvi gan individuāli pārdzīvojamu dzīvi, kā arī laiku, lai realizētu dvēseles mērķus- tas ir attīstītos.

Tu MAN jautāji- vai ir mazāk sāpīgs ceļš kā iziet šo procesu? . Es saku – Jā, bet ārēji nekas tavā pieredzē neizmainīsies Lai mazinātu sāpes , kuras tev asociējas ar Zemes pieredzi un situācijām, kuras tu izjūti kā savējās vai svešas- vajag mainīt savu attieksmi pret tām.

Tu nevari mainīt ārējos apstākļus (jo tos ir radījuši daudzi, bet tava apziņa nav TIK attīstīta , lai manītu to , kas tika radīts kolektīvi), un tāpēc tev jāizmaina sava iekšējā pieredze. Tas ir ceļš uz dzīves meistarību. Nekas pats par sevi nav sāpīgs. Sāpes – tās ir nepareizas (melīgas) domas rezultāts. Tā ir kļūda domāšanā. Meistars ir spējīgs aizvākt pašas neciešamākās sāpes. Šādi Meistars Dziedina. Sāpes rodas Spriedumu rezultātā, kuru tu esi izdarījis par kaut ko. Aizvāc spriedumu un sāpes pazudīs.

Spriedumi bieži tiek bāzēti uz iepriekšējo pieredzi. Sapratne par kaut ko, izriet no sākotnējas idejas par to. Tava sākotnējā ideja dzimst no vēl no agrīnākas idejas, bet tā savukārt no vēl agrākas- un tā ķieģelīti pa ķieģelim, līdz nokļūsi pašā pirmsākumā- spoguļu zālē, ko ES saucu par ,,PIRMO DOMU”.

Jebkura doma rada , bet nav spēcīgākas par sākotnējo. Lūk kāpēc to dažreiz sauc arī par ,,pirmdzimto grēku”.

Sākotnējais vai pirmdzimtais grēks – tas ir tad , kad tava pirmā doma satur kļūdu. Šī kļūda daudzkārt pieaug , kad tev parādās otrā trešā utt. doma par kaut ko. Svētā Gara uzdevums ir – iedvesmot Tevi uz jaunu sapratni, kas spētu tevi atbrīvot no kļūdām..

(tulkoja Andris Egle- Pūķis)/ņemts no draugu dienasgrāmatām/

Atslegas vārdi: dzīve38590, dvēsele20, aprotamais un nesaprotamais0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (14)

Dzēsts profils 4. feb 2012. 11:51

setdienai,taisni labi,pakutinat dveseles stigas,viela pardomam.

Dzēsts profils 3. feb 2012. 21:31

Mēs visi atnākam šai pasaulē kā baltas lapas ..., un reizē - viss jau ir mūsos , mūsu zemapziņas failos ...,  
kurus pamazām atkodējam - ar savu rīcību , tā izdarot ieraxtus savas esības baltajā lapā ..., mēs radām sevi , projicējam savu tēlu ...
Pirmā doma - tā ir kā uzgaidāmā zāle ..., pirms sagaidām savu expresi izvēlētajam maršrutam ..., tā ir ļoti svarīga , jo noteic maršrutu ...,
pārējais jau ir sekundārs..., kas ir pakārtots izvēlētajam maršrutam  ...

Dzēsts profils 3. feb 2012. 20:02

kurs kuru apcakares....Riga ir ta.....tas pats ar Dievu un velnu.......KURS APCAKAREJA TEVI

Frēzija v. 3. feb 2012. 16:30

Būtu labi, ja to apzinātos ikviens, tāpēc sanāk tā kā sanāk .....

vāverēns c. 3. feb 2012. 14:50

Uz papīra jau viss liekas vienkārši- "Aizvāc spriedumu un sāpes pazudīs. "Bet dzīvē......
BET NU LABI UZRAKSTĪTS!!!

Vinnija P. 3. feb 2012. 14:26

Vērtīgi, un Lauris jau nav kritērijs.

Vineta K. 3. feb 2012. 13:48

Katris cilveks pec sevis kautko atstaj.Lielu vai mazu.Bet tam nav starpibas,jo atstaj.

Ingrida L. 3. feb 2012. 13:42

Tāda ir dzīve,visiem nav lemts atstāt aiz sevīm dziļus pēdu nospiedumus, bet kaut ko jau atstājam katrs (pēcnācējus, šedevrus dažādās mākslu jomās, sportā, celtnes...)
Ir arī tādi ,kas kā dzeguzes pārlaižās par tukšo ligzdu, lūk, arī TUMSA.

Maija V. 3. feb 2012. 13:35

Aga ,un Pūķīts solīja atgādināt arī vēl citu JAU zināmo no šīm sarunām ar Dievu..

Dzēsts profils 3. feb 2012. 13:28

Jā Maijiņ lasiju es šos fragmentus,ļoti patika,liekas ka viss jau ir zināms,bet atkārtot nekad nenāk par ska'di!

Maija V. 3. feb 2012. 13:09

Alise,es arī meklēju,bet man tuvējās  bibliotēkās tās nava un labprāt lasītu pat visas 10 grāmatas krievu valodā,ja atrastu,tāpēc priecājos,ka kāds draugs "Draugos"sācis to tulkot un ievietot..

Alise .. 3. feb 2012. 13:06

..esmu lasījusi šo grāmatu...!
iesaku arī Tev . Lauri, izlasīt!!!

Maija V. 3. feb 2012. 13:02

Lauri,vai es kaut kur esmu rakstījusi,ka Tev obligāti tas ir jāizlasa? ...varbūt rūpīgāk izlasi virsrakstu   

Dzēsts profils 3. feb 2012. 13:00

Kas šos garos salmus, lasīs, studēs un komentēs !!!???

Autorizācija

Ienākt