Pēc manis kaut ūdens plūdi

4. feb 2012. 11:35

Tas ir normāli, ja sabiedrību veido tādi dažādi pārstāvji, raibi, kā dzeņa vēders. Tas mistiskais vecais teiciens - viens par visiem, visi par vienu, teorētiski labs. Teorētiski.

Nemaz tik senos laikos te bija kalpi un saimieki. Tā kalpu, lai neteiktu vergu, dvēsele gan saglabājusies. Pat tie, kuri izturas kā saimnieki, ir tikai kalpi. Un šitie kalpi (saimnieki) pat grib, lai citi pret viņiem izturas kā kalpi. Tie, kas visiem it kā ir saimnieki, vada visus no augšas, ir tikai kalpi pašiem sev. Bet saimnieki visiem.

Ja lēģerī izgāja pačurāt ārpus teritorijas, tad vienkārši nošāva. Viss. Te tā "lēģera filozofija" saglabājusies - jādara kā visiem, citādi būs slikti. Kas bija briesmīgākas - Hitlera koncentrācijas nometnes vai Staļina lēģeri? Koncentrācijas nometnēs nežēlīgi, briesmīgi nogalināja, lēģerniekiem pašiem un vēl paaudzēm viņu pēcnācēju izpostīja dzīves.

V. Avotiņu, kurš par šīm dažām lietām min NRA, cienu. Tas, ko viņš "atstrādā" lembim, tik atklāti un skaļi neizpaužas kā Veidemanes rakstos. Tautas fronte izveda sabiedrību uz barikādēm, daži pat zaudēja dzīvību. Vai to dzīvību zaudēšanas bija tāpēc, lai tagad visi baidītos "iziet pačurāt ārpus teritorijas"?

Varbūt cēlonis visam notiekošajam jāmeklē tajos briesmīgajos izsūtījuma laikos? Man pašai bērnībā krita uz nerviem, kad lēģeri izbaudījusī kaiņiene ik pēc trim teikumiem prasti satiekoties teica - pie mums lēģerī... Pēc daudziem gadiem atgriežoties viņai kaimiņos, līdz viņas insultam ieklausījos viņas teiktajā. Briesmīgi tur bija. Kamēr citi apguva izvēlēto profesiju nākotnei, viņa cirta mūžam sasalušu zemi un kokus mežā, uz darbu katru rītu mērodama kilometrus desmit. Stiprināja savu sirdi. Tā tagad noder, kad pakustināt var tikai kāju pirkstus. Kopjama gan, bet vēl dzīva. Sanatorija represētajiem vismaz citā valstī, kur viņa ir, pienākas par brīvu, tuvieniekiem nav par viņu jārūpējas. Cik ilgi vēl, to zin tikai Dievs, izgulējumu viņai neesot. Un sirds stipra, 40 grādu aukstums arī to norūdīja.

Esam "izcīnījuši" demokrātiju. Demokrātija ir anarhija, demagoģija, "mūžīgais šovs"? Šovs, kurā bez talanta, darba var gūt popularitāti. Kad pa lēto, bez darba iegūta popularitāte un arī vara pār citiem, tad "pēc manis kaut ūdens plūdi".

Atslegas vārdi: tā ir559

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

savsem k. 4. feb 2012. 20:38

Demokrātuja nav anarhija , taisni otrādāk - demorātijā viss ir aizliegts ,bet kas ir atļauts - par to ir jāmaksā  

Dzēsts profils 4. feb 2012. 13:25

cik saprotu rovan tu atgriezies pie savas bijusas.......pareizi dariji

Dzēsts profils 4. feb 2012. 12:55

Sabiedrība, kuras pamats ir bailes, apātija un naids,izveido sistēmu, kas būtiski ietekmē indivīda laimi. Tā apspiež pašizaugsmi , uztur ciklisko uzvedības modeli, pārākuma un pakļautības struktūru un klases sabiedrībā, kas balstās uz nepatiesiem ideāliem.
šis ir no Mark ZImmerman un viennozīmīgi atspoguļo šodienas sabiedrību.
mē varam iet uz vēlēšanam un vēlēt,vienalga nekas nemainīsies,problēma neslēpjas atsevīšķos cilvēkos,bet sabiedrībā kopumā.
  Einšteina ārpāta definīcija ir, darīt to pašu atkal un atkal,bet gaidīt atšķirīgus rezultātus.
kopā mēs netiksim ārā no šiem mēsliem,bet gan katrs atsevišķi.

Autorizācija

Ienākt