Vnk Vilni, nu nav dzīvē tikai balta krāsa, kā I. Ziedoņa dzejā. Dzīve ir krāsaina un līkumaina, kas iet kalnā un lejā, ar krustojumiem. Kur tev ir jāizvēlas pareizais ceļš.
Būtu jauki ja rakstītu savu dzeju, bet nespiestu kopi

kas to lai zin ,vai mēs pareizi to esam sapratuši ,katrs jau kā māk tā mauj ...ir jau arī ,kad mēs neprotam ne mīlēt ,ne jaukus vārdus sacīt ...visjaukākais cilvēks ir tas mazulis ,kas neprot runāt vēl un tikai viņa acis tik maigi mīl ...

Tieši tā Jaukumņ, mūsu paaudze vēl apzinās, kas ir mīlestība bez nosacijumiem...

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
         Un lai baltos cilvēkos
         Baltas domas dzimst,
         Un lai baltās darbdienās
         Balti svētki ir.
                                                                                 /I. Ziedonis/

nu nepiekrītišū gan Tev Dana ,neiet jau runa par tiem ļoti intīmiem vārdiem ,kā -es tevi mīlū ,tu man esi uh un ah seksīgā un un ...iet runa par tiem ,kas iepriecina vispār cilvēku ,un piem. ja medmāsa slimnīcā pasaka slimam cilvēkam ko mīļu ,vai auklīte mazulim bērnu dārzā vai pārdevēja rindā saskata ,kādu ,ko paaicinātu apkalpot bez rindas jo redz ,ka cilvēciņš ir vecs vai slims ,,,tie visi ir mīļuma pilnie ,un labie darbi ...
partiem ko saka mīļotajiem ,tas jau mums zināms   tur jau vajag just vai nāk no sirds  

...Var tak dāvāt mīļus vārdus pat neaizdomājoties, kam un kāpēc, jo tie man nāk no sirds bez aizsprieduma un sautīguma. Vai tam ir grūti noticēt? Vai kāds domā citādāk?...

...protams Dana, es tev piekrītu. :)

Vilni , tādi jāsaka sev tuviem cilvēkiem , tikai tad tie ir nozīmīgi .

Dana, vai  tev arī drīkstu izsteikt mīļus vārdus?

zelta zivtiņ ...es pati arī esmu no tām ,kas var uz ielas pieiet klāt un pateikt sirsnīgu vārdu ,vai komplimentu patiesu un no sirds ,man patīk ,kad cilvēki jūtas jauki ,kad redzu ,ka tas viņiem ir patīkami -es neglaimoju ,es nepielienu -es nevaru noturēties ,kad redzu ko skaistu   ...un zini ,kad redzi cik otram tas ir patīkami ,un kāman uzsmaida ,ak cik man patīkama diena tad ir ...

Vārdi ir svarīgi , kad tos saka tuvs un nozīmīgs cilvēks... , ar tiem var debesīs celt , ar tiem var bezdibenī mest ...

paldies ,Vilni!

Vai tad JAUKUMIŅ tev ir vienalga kas tos vārdus saka?

...mēs bijām jauni un skaisti, nu mēs esam skaisti un gudrāki...:))
...Jaukumiņam...   

ak ,pasaki man vienu jauku ,skaistu vārdu un mana pasaule smaidīs un manas acis pielīs laimes ....,vai tā nau labi? tas ir tik brīnišķigi ,kad labi vārdi apkārt staigā ...par ļaunajiem man negribas domāt -es viņus zinu ,pazīstu ,sajūrtu ,redzu ,bet .....................

..lai pieņemtu no kāda svētību vārdu formā, ir jaiemanto uzticēšanās pret sniedzēju. Nedrīkst pieņemt vārdus no nezināma cilvēka, jo nezini vēl kādu enerģiju tā nes. Bet ja sirdij ir tīkami kādi vārdi, tas ir kā balzāms uz dvēseles, -kā zieds, ko pavasarī sastop pļavā. Cilvēkam, it īpaši, jau sākot ar mūsu vecumu...

Skaistums pastāv neatkarīgi no vārdiem.Domas kļūst skaistas,kad tās materalizējas.Ar vārdiem mēs cenšamies padarīt skaistu to,kas tāds nav,savas neskaistās domas,savas apslēptās tieksmes.Vārdi ir tas,kas mūs šķir ne vieno,jo vārdus mēs katrs uztveram atšķirīgi un, kas vienam skaisti,citam kā ar šķēpu dzeļ.Vārdi,kas liek mums aizdomāties,maina mūs, un mēs nekad nevaram zināt,uz labu vai sliktu.