1.Priesteris piedāvāja pa ceļam aizvest mūķeni līdz klosterim. Viņa iekāpa mašīnā un svārki atsedza vienu kāju. Priesteris zagšus paslidināja savu roku pa mūķenes kāju. Mūķene teica: „Tēvs, atcerieties 129 psalmu ?” Priesteris aizvāca savu roku, bet, mainot ātrumu, atkal ļāva rokai slīdēt augšup pa viņas kāju. Mūķene atkal teica: „Tēvs, atcerieties 129 psalmu?” Priesteris atvainojās: „Piedodiet, māsa, bet miesa ir vāja.”  Atbraucot uz klosteri, mūķene devās savās gaitās. Kad priesteris aizbrauca uz klosteri, viņš tūdaļ apskatījās 129 psalmu. Tajā bija teikts: „Ej uz priekšu un meklē, aizvien tālāk, tu atradīsi svētlaimi.”
MORĀLE: Ja tu neesi labi informēts par savu darbu, tu vari palaist garām labu izdevību.

2. Vīrietis taisījās iet dušā, jo viņa sieva jau grasījās nākt ārā no turienes, kad ieskanējās durvju zvans. Sieva ātri ietinās dvielī un noskrēja lejā pa kāpnēm. Kad viņa attaisīja durvis, tur stāvēja kaimiņš Bobs. Viņš teica, ka iedos 800 dolārus, ja sieviete nometīs dvieli. Sieviete padomāja un nometa dvieli. Bobs iedeva naudu un aizgāja. Sieviete ietinās dvielī un gāja atpakaļ pie vīra. Vīrs no vannasistabas jautāja, kas tur bija atnācis. Sieva atbildēja, ka kaimiņš Bobs. Tad vīrs prasīja, vai Bobs neko neteica par 800 dolāriem, ko tas viņam ir parādā...
MORĀLE: Ja dalies ar kritisku informāciju ar parādnieku un tajā pašā laikā riskē ar savu akcionāru, tu vari iekļūt situācijā, kad vajadzēs novērst patiesības atklāšanu.

3. Mazs putniņš lidoja uz dienvidiem, jo tuvojās ziema. Lielajā aukstumā putniņš nosala un nokrita zemē. Kamēr viņš gulēja, govs viņam virsū uztaisīja čupu. Drīz mēsli viņu sasildīja un putniņam kļuva silti. No laimes putniņš sāka dziedāt. To sadzirdēja kaķis, izvilka putnu no mēsliem un apēda.
MORĀLE: 1) Ne visi, kas tev uztaisa, ir tavi ienaidnieki. 2) Ja esi mēslos līdz ausīm, labāk turi savu muti ciet. 3) Ne visi, kas tevi no mēsliem izvelk, ir tavi draugi.

4. Tītars sarunājās ar bulli: „Es būtu tik laimīgs, ja man būtu iespēja tikt augšā tā koka galotnē, bet man nav pietiekami enerģijas.” „Kāpēc tu neknibini manus mēslus. Tie ir pilni ar uzturvielām” atteica bullis. Tītars knābāja mēslu gabalus un saprata, ka tas viņam dod pietiekami spēka, lai aizsniegtu koka zemāko zaru. Nākošajā dienā viņš jau varēja aizsniegt otro zaru. Beidzot, ceturtajā dienā, viņš lepni gozējās koka galotnē. Drīz fermeris viņu pamanīja un nošāva.
MORĀLE: Mēsli, varbūt, tevi dabūs līdz augšai, bet ilgi tu tur nepaliksi.

5. Vārna sēdēja uz koka zara, neko nedarot. Trusis viņai jautāja: „Vai es arī varu sēdēt un visu dienu neko nedarīt kā tu?” Vārna atbildēja: „Protams, nekādu problēmu!” Tā trusis apsēdās zem koka un atpūtās. Lapsa noķēra trusi un apēda. MORĀLE: Lai tu varētu atļauties sēdēt un neko nedarīt, tev ir jāsēž ļoti augstu.

6. Pārdevējs, sekretāre un menedžeris gāja uz pusdienām, kad atrada antīku lampu. Tie lampu paberzēja un no tās iznāca Džins. Džins teica, ka katram piepildīs vienu vēlēšanos. Sekretāre lūdza pirmā: „Es gribu būt Bahamu salās, braukt ar ātrlaivu, bez jebkādām rūpēm!” Un tūlīt viņa pazuda. Pārdevējs lūdza nākošais: „Es gribu būt Havaju salās, relaksējoties pludmalē ar savu personisko masieri, kopā ar Pina Colada un savu mūža mīlestību!” Un arī viņš pazuda. „Labi! Tava kārta!” Džins teica menedžerim un tas izteica savu vēlēšanos: „Es gribu tos abus atpakaļ pēc pusdienām!”
MORĀLE: Vienmēr ļauj savam bosam izteikties pirmajam.