Es nevaru būt balts un tas nav iespējams,
Jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā.
Ir jaunas dienas sākums, citi gals,
Prom ejot, tevi sauc atpakaļ.

Apskaidrība nāk, bet skaidrāks nekas nekļūst.
Kāpēc nemiers tāds, viss beidzot skaidrs taču!
Kaut kas tevī dzimst tu, nezini kas notiek.
Nav kas pārtulko šos brīdinājumus.
Vien vēlāk teiksi tu - es nojautu.
Bet būs par vēlu draugs, jau noticis tas būs.

Ikdiena ir nieks pret pasauli tik plašo.
Nekauc, paraugies aiz savām četrām sienām.
Izlem, nebaidies, kas svarīgāks par visu
Maizes rieciens biezs? Vien pašapmāns.
Bet varbūt nojausma, kas esi tu, kāpēc?
Un ko tu vispār dari šeit, pie velna, ak Dievs

Ralfs Rubenis "Tranzīts"