Savas valodas varoņi vispirmām kārtām esam mēs katrs pats. Jau Čakste saprata, kas ir valoda un kas ir valsts valoda. Šodien gan daudziem jāskaidro.Kaut kādi lindermanieši to izmanto.

Lai labi, normāli, kārtīgi sadzīvotu esot vajadzīga izstrīdēšanās,"trauku dauzīšana". Tas referendums jau varētu būt savdabīga trauku dauzīšana. Plēsti gan netiek kādi prasti, veci, nevajadzīgi šķīvji, bet tādas īstas kristāla bļodas. Druskas salasīs lindermanieši, viņiem tās noderēs. Un šodienas ekonomiskajos apstākļos, kad nekam šai valstī nepietiek naudas, kristāla dauzīšana nav par greznu? Politikāņi nolēmuši, ka valstij nav naudas referenduma norišu reklamēšanai.Referendums jau nav jaunu partiju pāstāvju vēlēšanas saeimā. Tām nauda atradīsies.

Interesanti, kā referendumā piedalīsies tas, kurš referenduma dienā fiziski neatradīsies vēlēšanu iecirkņa tuvumā. Viņš taču nevarēs izteikt savu viedokli arī tad, ja gribēs...

Vēsture ir politiska lieta, lai kā uzskatītu, ka tā nedrīkst būt. Gadsimtiem jāpaiet, lai atbrīvotos no politikas vēstures atspoguļojumā. Kas bija sliktāks - Hitlera koncentrācijas nometnes vai Staļina gulagi? Izsūtīto pēcteči gan tika "piedzemdināti" ar baiļu sindromu - iziešu pačurāt ārā no teritorijas, mani nošaus. Un tā tie simti tūkstoši joprojām baidās, ka tik nenošauj. Bet koncentrācijas nometnēs tak nogalināja...

Briesmīgi daudzi te ir gulagiešu pēcteči. Gan krievi, gan latvieši. Un viņi visi baidās.