Tikai politiski var pieiet pilnīgi visām lietām uz šīs pasaules. Ir tādi, kas visu pārvērš politikā. Ir tādi, kas stāsta, ka nepārtaukti risina un risinās samilzušās (pašu samilzinātās) lietas, saņemot par to algu. Ir tādi, kas bez algas taisa politiku arī no šīm lietām. Valoda nu ir viens no tiem jautājumiem. Varbūt, ka uz valodu vajag paskatīties bez "politikas piegaršas", apzināties, ka valoda ir mūsu bagātība, izteikt referendumā savu attieksmi, neraugoties uz to, ka referendums tomēr ir politiska lieta?
Latvieši ir gļēvi? Viņiem taču nepārtraukti kāds saka - nedari tā, ko par tevi padomās. Bet ko tas darītājs pats domā? Neko?
Vai politiski valodas jautājumā ir tādas ziepes savārītas, ka nepolitiski tās nevar mazināt?