Vienā reizē sadumpojās zvēru dārzs. Ruksis par premjeru vairs nederot. Nogāza Ruksi, ielika Lācīti.

Lācītis bija pret visiem mīļš, tikai pingvīni un citi reņģēdāji viņam nepatika. Tāpēc viņš optimizēja pingvīnus un citus reņģēdājus. Kā tas notika? Nu, pavisam vienkārši. Maksā ragā valstij nodokli – par gaisu, par zivīm, par jumtu un savu priekšnieku.  Pingvīniem un citiem reņģēdājiem naudas, protams, nebija, un viņi  peldēja, rāpoja vai kliboja prom no šitā zoodārza.

Tie, kas palika, aplaudēja Lācītim un solīja viņu ievēlēt atkal par premjeru. Solīts – darīts. Tikai nu Lācītim sākās grūtas dienas. Visi viņa draugi gribēja kļūt par ministriem. Gorilla cerēja uz ārpasaules ministra vietu. Oh, kā tad viņš parādīs pasaulei sevi! Nenopriecāties. Tur neviens viņam neprasīs, kas tas apgrozījuma nodoklis tāds. Jā, jā Gorilla labi atcerējās, kā viņu pratināja zoodārza TV.

Savukārt Āpsis, kuru Lācītis grasījās ielikt par Karalietu ministru, nemaz negribēja karot. Arī Vilks negribēja kļūt par naudas ministru, bet Lācītis viņu pierunāja. Ko nu darīs nabaga Vilks ar tukšo Valsts kasi, to lai viņš pats domā!

Tomēr dumpošanās sākās no jauna.

Vecie Vēži bija salīduši visās padomēs, valdēs un citādos naudas kanālos un pažobelēs. Tur tupēja Balodis un līdzīgi putni. Bet ko nu darīt, kā nu būt, ka zvēri ievēlējuši tikai divus vecus Vēžus? Tāda lieta draudēja ar visu ienesīgo kanālu un pažobeļu pamešanu, taču Vēžiem tas gaužām nepatika.

Lauku kustoņi nebija apmierināti, ka Aitu neliek par skolu ministri, un vēl viņi gribēja kārtības ministriju savā pārziņā.

Lauva un Tīģeris iepriekšējās vēlēšanās bija palikuši opozīcijā, tāpēc ar viņiem varēja nerēķināties. Bet, ko tas deva! Jaunie Tītari, kas pirmo reizi bija tikuši pie varas, nosauca Lācīti par lielu gļēvuli, jo viņš pēc ilgām pārdomām nedeva vis tiesāšanās  ministra portfeli pašam niknākajam Tītaram. Lācītis jau bija labi domājis, bet tas pats Āpsis viņu atturēja teikdams, ka vispirms vajadzēs izdzēst sarkano krāsu, jo Tītari to necieš nekādos toņos un nokrāsās. Ko tad darīs, ja no karoga sarkano izdzēsīs? Paliks vien balts padošanās karogs.

Starp mums runājot, ārzemju kreditors Krauklis no Āmrijas valsts jau sen zināja, ka šitais zvēru dārzs ir padevies un pārdevies ar visiem zvēriem, mežiem un laukiem. Zvēri skatījās, klausījās un brīnījās. Vai Lācītis netiek galā ar saviem ministriem? Un kur radās tik daudz kareivīgu Tītaru?