Man ir problēmas, esmu darbaholiķe- strādāju "'no visa pleca "' ...
Ko Tu man ieteiktu darīt? Nestrādāt es nedrīkstu...man vēl pensija jānopelna.../smejos/
Atslegas vārdi: ...cilvēki ...joki...drabs...0
Saskāros jau ar to; kaut- to veicināja arī citi, ne tie jaukākie, blakusapstākļi. Stulbu, nenovīdīgu veceņu sarīkoti murgi. Bet- lai nu nu viņām viss jauki, iekš savas taukainās pašapmierinātības:)
Bet- Sirds Zālīt- es tomēr ticu tam, ka viss kārtojas tā, kā tam jākārtojas, arī tad, kad liekas- nupat esi auzās, galīgākajās. Viens solis (ne-solis) parauj nākamo...un- beigu galā saproti- ir noticis kaut kas, kam bija tavā dzīvē jānotiek, un- kas nebūt nav tas sliktākais priekš tevis.
Nu nav jau pensija mans mērķis, bet...kur tu cilvēks liksies- būs tak vajadzības arī vecumdienās...Ja Tu strādātu manā vietā, es ceru, ka viss būtu OK! Jo- Tu laikam esi vēl pajauna...Pienāks tie gadi, kad...saspringsi- kas būs ar tavu pansiju...
Ja vēlies ļoti nopietni- mana māmiņa arī gaidīja savu pensiju, bet...nesagaidīja..."'aizgāja"' 54 gadu...veca/jauna...
Padumjajos laikos sievietes pensijā laida no 55 gadu vecuma...Citi laiki, citi tikumi...
Es savu darbu plānot varu tikai daļēji, jo...viss plūst un mainās...ne pa stundām, bet pa minūtēm...
Izdegšana -varbūt arī nē, bet slodze ir liela, it sevišķi pēdējā laikā.
Cik saprotu, tad Tev darbs nav tāds, ko var optimāli saplānot , lai bez steigas paveiktu visu vajadzīgo... Tomēr jācenšās izbrīvēt sev laiks atpūtai- kaut minūtes, vai brīvdienās- bez globāliem plāniem- kas tik viss jāpadara. Jāmācās sevi lutināt un čubināt.. - pietiekošs miegs, neskriet pa galvu pa kaklu, un - izmest domas par darbu no galvas- brīvdienās.
...vīrs ir tāds relatīvs jēdziens...nu Tu jau zini, ka ikvienam var piemesties "'krīze"',,
Ko tad? Sevi ir jānodrošina pašai...
Es laikam arī esmu darbaholiķe-sanāk strādāt arī naktī,svētdienās un svētkos-man patīk mans darbs,bet reizēm esmu pārgurusi-cenšos-izgulēties,ēst pareizi ,un lai būtu viss ķermenim vajadzīgais,man no mājas dažu minūšu attālumā mežs-eju nūjot-kustības un mežs-laba relaksācija,patīk iet garus gabalus gar jūras malu,atnākot no darba eju dušā-tas arī relaksē.Par pensiju-tas ir ļoti sapīgs jautajums-jo patreiz jau viņas ar katru gadu samazinās
Skatoties no cik dziļiem apziņas slāņiem Tava profesionalitāte izriet. Jabūs tikai iemācītais pamatā tikai pēc izglītotības rāmjiem, tad arī vari izdegt.
Viirs Miljonàrs