Manam mazajam meitukam Ievukam atkaliņ bija tāds jancīgs dusmu vārdiņš-vakacis...
uzmet lūpu, skatās caur pieri un bubina : tētis vakacis, mamma vakacis, bāāālis alī vakacis...
--pag, a Ieva pati- arī vakacis?
- neē, Ieva nav vakacis, Ieva il saulīte!   

kad man dēls piedzimis, tad visām pat piecstāvu mājām ir jālīgojas. un saulei, jopiķ, ir jāspīd, ja tas sūda lukturis ir batetrijas apēdis, es iedošu savas, un aizkaru atvēršu. mani jau tāpat tajā brīdī klāt nelaidīs, būs vēl pāris minūtes aizskriet pēc pučītēm. un tad nāksies dalīt - to, ko man patika glaudīt, šis no tā ēd. un gočen, nav skaudības

kad dari lai viņai ciskas notrīcētu - tas ir pakalpojums. gribi dēlu - drāz kā svešu! tad būs, un uz nabas tas brūnais celiņš būs. visas vecenes skatās, laikam jau zin, maitas tādas raganas...un tev no visiem kreņķiem - divi nedēļi garumā - viernos naktī piezvana - apsveicu, Tev ir dēls - nu, jopiķ, kā te nepiedzerties

Jautra tā sīču valodiņa! Manējā jaunākā biežāk mēdza kaut ko izgudrot un pielietot ilgtermiņā: balalakats(kabatlakats), ziemelītis(gliemezītis) "Kur mans balalakats!"

..jā, un man mana Maziņā, kurai tolaik bija trīs gadiņi, kad slimnīcā brālītis bija tikko kā iekš šitās pasaules ienācis, kad runājāmies pa telefonu, teica: "Pagaidi! Es tūlīt aiziešu pakaļ- parādīšu tev savas jaunās sarkanās kurpītes!".....un- aizdipēja solīši tām pakaļ. Protams, ka es pēc apskatījos tās pa telefonu un- priecājos līdzi, cik smukas!!!:)    (tolaik, kā saproti, mobilo ar fočīšanas iespējām nebija)

No bērnu valodas , kurš nemāk izrunāt burtus
"Яботаеш, яботаеш даже ёбик  спотел , не выябатки   не заябатки" tulkojums
" работаеш ,работаеш  даже лобик  спотел не выработки  не заработки"
krievu val. skanīgāk

kā brauc mašīnītes - es saku rū, šis saka ur   personība, jopiķ, paša viedoklis...jāciena

man te vasarā bija mazdēls atvests, nu no dubļainā ceļgala nošļūkt   un kad klausījos, ko šis vervelē, momentā atcerējos kā es ar līgu runāju   tas ir dikti jauki. tieši tā ir tā dzīve, tas ir ko vērts.

es apsēdījos uz krēsla, kura tur nebija (noveicās!!!- zem galda viena bonbonga!!!), tad- ar skatienu lūdzošu- uztiku augšā :D

....ne labāk saki, ka viņa mani uzrunāja un es nevarēju viņai atteikt

ieviņ, bet tas taču čoini - es vēl tagad telefonu saucu par tefolonu un majonēzi par majadozi   pielīp, jopiķ. un reiņa učene skolā šim piezīmi neraksta, jo nezin ko nozīmē "jopiķ"

Mans mazais paņēma konfekti , pienāca klāt un saka: " Es esmu čiepotājs, es  nočiepu konfekti ", tāda diemžēl ir bērnu valodiņa...