Savu valodu nododu Tev,
Mans mīļais un dārgais bērns :
/ Tā dāvana man no sentēviem
Un viņiem - no tēvu tēviem .../
Kā stafetes kociņu stingri to turi -
No rokām neizlaid ;
Ja radīsies pārrāvums kāds -
To grūti būs atjaunot ...
Bet , tomēr, dari , mans bērns,
Kā Liktens Tevim būs lēmis ;
Zinu - valodu , ko Tev stafetē lieku,
Tu pratīsi tālāk dot !
17. 02. "12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Maniem bērniem0
Šodien Tev savu balsi jānodod par valodu: PRET !!!
Gribas aiz sevis atstāt kaut ko paliekošu , teiksim, valodu ....
Tas tik atkarīgs no mums pašiem,kā mācēsim pasniegt.......
Patiesībā tas ir novēlējums visiem, kas nāks pēc manis !
Ko daudz mēs varam viņiem dot vai atstāt ?