Sliņķim gudra mute.  

                                (Latviešu tautas sakāmvārds)

untikai es palūdzu - kam lai piedirš blogu, neviens no brilles nekāpj nost. tak paej malā - man šķidrais

A kurs tev teica,ka es mūžam skumjā un neapmierinātā.? nekā nebija,no manīm to nesagaidīt   

kam lai piedirš blogu, es savus visus šodien jau iztērējis - vietu vajag izteikties amigošmiga Valdim vairāk par 3 ali nedod, skopuļi, jopiķ.
bet ziniet, es savā džinsu jaunībā biju uz Šerloka Holmsa pieņemšanas izrādi. Ne pirmizrādi, bet tieši balkonā sēdēju, kad pieņēma izrādi. Blats bija, mutere strādāja modes "ateljē", jopiķ. Un Skulme tur spēlēja proPesoru Moriartiju un Gunārs Placēns doktoru UAtsonu   Un viena frāze - placēns no skatuves - "beikerstrīta dvesķi dvacaķ odiņ bē" mūzika pat apstājās. tas arī bija gājiens

Maijai - ne velti man pirmā meita piedzima. To puiku jau es pēc tam, pats priekš sevis ieurbu   Man pieder visi pavasari, visas vasaras un visi tie skuķi, kuri staigā tur ārā. Tā ir mana pasaule, tas mans teātris un manas dekorācijas. Un Jūs tie, mūžam skumjie un neapmierinātie - nopērciet biļeti par vienu cerību, parādiet prieku acīs, daliet to viens otram un Jums būs silti.

Jā, uz Jawas bākas stāvējusi neesmu.Mani uzreiz ar mašīnu vizināja.Nepaveicās man ar to čali.Gribētos izbraukt kādu līkumu ar Jawiņu.

Valdi,traks Tu puika esi bijis   un,izskatās,ka esi arī joprojām   

a skuķis uz jawas bāciņas stāvus stāvēja - slabo? ko   es aiz to smuko brunci pat ceļu neredzēju, visus knišļus apēdu, bet grāvī kā nākas iebraucām, uz kādām 3 stundām apmēram

Valdi, dzīvē ir bijuši jauki brīži.Tādēļ jau dzīvojam,lai būtu ko atcerēties.Meitēnam arī bija ko atcerēties.Manis dēļ viens tādas lietas pastrādāja.Ak,šīs atmiņas.

ņea, dzērām cik jaudājām   neņem dziesmai vārdus ārā - vai tāpēc mēs raudājām? nē, dzērām cik jaudājām.

pēc viena baļļuka esot bijis tā - Skultē iekāpis taksī (saulkrastu) un diktējis - tepat līdz Saktai aizbrauksim, man vienam bruncim 2(!) tulpes jānopērk. Sando stāv blakus, rauj aiz elkoņa ārā - traks vai, tūlīt pat bānītis būs. Manc atbild - nekas, tepat blakus, baigi vajag, smuks bruncis

Valdiņ,jaunība tik vienu reizi zied,apgriežas un projām iet.Bet vai mēs raudājām,smējām cik jaudājām.

nē, Mairita, Tu neredzēji, kā es ar savu skuķi dancoju - man bija tāds labi garš vads, kādi 20 metri, tas bija speciāli, jo vajadzēja skaņu pirms daņčiem čekot. tad es nokāpu lejā, nu trīs-četri pakāpieni, pārliku skuķam baseni pār plecu, dancoju ar viņu, un vinai aiz muguras spēlēju. un zini, bučas man pietika   un skuķis ar nebija zemē metams, smuki "piespēlēja", redzēja, cik man tā šņore atļauj. tas lūk bija skuķis   man tad kādi 16-17 gadi bija, bet to atceros, tas bija gājiens. un tas meitēns - savādākas varbūt ir, bet smukākas laikam nē.

Tad jau Tev nekad nav bijis laika to vardi izģērbt.Burvju nūjiņa vienmēr ar kaut ko apkarināta.

un pats ķimeris tam smieklam bija, ka buņģierim fāters bija milicijas censonis, kontrolēja dzelzceļu līdz saulkrastiem, no limbažu puses. pareizs tāds bija kā līneāls. a puika smuki bungas cirta.

nebija tās laimes, man pantāra kaklā karājās - "limbažu rajona bītlomānijas zieds, lēdurgas deju orķestris" citāta beigas
bij šiem tur tāda rajona "pļāpiņa" Progress saucās. Pēc pēdējās dejas gulēju samta aizkaros, ilgi. līdz kādiem 8-iem rītā.

Griezies vai negriezies,tāpat skaidrs.Pēdējo deju parasti stāvi pie kupenām.

novērsos   bet tik ar vienu aci.   zini kā cara dēls vaņa to vardi par princesi izģērba? šis pagaidīja, kamēr šī vakariņu zirņus sagremoja, tad arī atrada kur vajag to burvju nūjiņu lietot

es aizgriezos, kautrīgi

Tad jau Tu tās dziesmas kupenām dziedāji.

gribi zaļumballes pēdējo deju? vēsi. es ir dziedājis tādas, un kā vēl   janvārī kupenas dzeltenas bija, bez neviena suņa