Notikums . . .
17. feb 2012. 20:20
Bija kādreiz vilnis , kurš mīlēja klinti .Vilnis čalodams neskopojās ar putu glāstiem ,
skūpstīja to dienu un nakti , apskaudams savām baltajām rokām .Vilnis , asaras lie-
dams , nopūzdamies lūgšus lūdzās , lai nāk pie viņa , mīlēja klinti , jūsmoja un mīlot
nemanot skaldīja , skaloja nost , un kādu dienu , jau pilnīgi atskalota , klints padevās un ieslīga viļņa skavās . . .
Un pēkšņi nebija vairs klints , ko skalot , ko mīlēt , par ko skumt . Bija vairs tikai
jūras dibenā iegrimis akmens bluķis . Vilnis jutās vīlies un piekrāpts ,un meklēja sev
citu klinti .
Atslegas vārdi: Amigosam0
Komentāri (10)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
max m. 18. feb 2012. 13:18Ira arii deviitais vilnis,tas visu àrda:)
Dzēsts profils
18. feb 2012. 11:17tādi jau viņi visi tie viļņi
jana l. 18. feb 2012. 03:10Vilnis nāk un vilnis iet...
Kurzemniece E. 17. feb 2012. 23:41Vai tā būtulīdzība ar šodienu?
Sanita B. 17. feb 2012. 23:33Re, Valdim pavisam cita versija (skatījums)! Man tāda labāk patīk.
Ledija J. 17. feb 2012. 23:32skumjs stasts ta ir ,ka parcensas
Dzēsts profils
17. feb 2012. 22:55mjà...
uz V. 17. feb 2012. 20:41
....
annija m. 17. feb 2012. 20:30Vilnis nāk un vilnis iet,
Vilnis vienmēr aiziet garām...
Nevaram mēs viļņi būt
Nevar izsriet viseim līdzi.
Valdis V. 17. feb 2012. 20:28nē, nav taisnība. vilnis nopulēja to klinti, ielika dziļākā straumē, un sargāja. nāca cilvēkbērni un peldēja "līdz akmenim un atpakaļ", tik vilnis to katru reizi atkal noskaloja un atstāja sev - dzelmē. tikai tur ir dzidrs ūdens. pat spoguli nevajag. akmens upē - tā varētu dzejoļu grāmatu nosaukt.