Sēž koala savā eikaliptā un pīpē zālīti. Te garām skrien ķirzaka un ierauga koalu:
— Čau vecīt, ko dari?
Koala atbild:
— Pīpēju zālīti... nāc pievienojies... kopā jautrāk.
Domāts darīts, ķirzaka uzlien kokā pie koalas. Abi pīpē un kaifo. Te pēkšņi ķirzaka izjūt slāpes un saka:
— Iešu uz upi padzerties, citādi man slāpes nomoka.
Koala:
— Labi!
Ķirzaka nolien no koka un aizskrien caur krūmājiem uz upi.
Kamēr tā dzer, no upes izlien krokodils:
— Čau ķirzaka, kas noticis, ka tik traki dzer ūdeni?
— Nu, es ar koalu mežā pīpējam zālīti, dikti slāpes nomocīja...
Krokodils:
— Jā... iešu paskatīšu.
Un aizlien caur krūmiem uz mežu.
Tikmēr koala pīpē savu otru cigu un skatās lejup uz krūmiem, no kurienes izlien krokodils. Koala sauc:
— Hei, ķirzaka, tu ko, vai visu upi izdzēri?