uz ezeriņa kunga jautājumu, nu tā - expromts
es ar vienu skuķi sapazinos vēl miera laikā, tajā `"īstajā" jaunumā meitēns kā konča bija, gočen - kā priede. es pēc zaļumballes, mazliet štimungā (te, ja mazliet, tas arī nozīmē mazliet). vārdu sakot, piecirtu es viņai. aizgāja kā smērēts noveicās. un tagad par to galveno - kādu pusgadu vēlāk sanāca kaut kāda runa, un tad šī "izšāva" - es jau domāju, ka tu tāds, izrādījās ka tu tāds... tā lūk, saskan tak ar teicienu - neskati vīru pēc cepures
P.S. tas meitēnC - tā bija mana pirmā dēla māte
Atslegas vārdi: jokaini0
vella milti, bet tā kleitiņa ir...
i nemet aci uz mani...nu labi...uz manu kleitiņu ...man pietiek pār pārēm ar vienu
un vispār, 4 būs, ja tu vēl mazliet tajā kleitiņā, pie tā dīķa...
ne tu viena - te katrā pantiņā cauri skan "a ū, lošaģ"
un katru rudeni - tas tik būs "demogrāfiskais sprādziens"
rādās, ka es vienīgā vēl multenes skatos:))))
jau tu, zīlīt, tā stāvesi tā dīķa malā, tad būs veselas septiņas
kaut kā neiet kopā...meitiņai "'peciņai"" vajadzēja būt piektajai
Līga man pirmo mazdēlu uzdāvināja Un ar "ziemas puika". Aivars - 6. novembrī. Līga - 23. Tikai Reinis 5. aprīlī.
Un visa mana ģints - no rudens līdz pavasarim. Puika tagad ir tas jaunākais, gandrīz pavasarī. Agrāk bija mātes brālis. Tagad Reinis - pēc tā vārda dienas viss plaukst un zaļo aprīļa piliens, jopiķ.
2 un meitiņa "peciņa" - Aivars, Līga un Reinis
cik tad tev tie dēli ir?
Pļehovs, jopiķ, kur nu bez tā žēl ka te nav tāda smailiņa, kas ripo nekad dievgosniņa nav tik precīzi puķē sēdusies, gočen
Drikst atkartotu atklatu informaciju.