Pieskaries man ar domām savām
Un tici - es sajutīšu
Kad sveicinot sniegpārslās nosals Tev pirksti
Ar domām tos sasildīšu.

Pieskaries man ar skatienu vienu
Bet tādu, kas sadedzina!
Katrs mirklis zem zvaigžņotās debess
Lai Tevi man pietuvina.

Pieskaries! Maigi un tikai mazliet
Lai tavu elpu es jūtu.
Man gribas, lai tavā tuvumā
Uz brīdi es taurenis būtu...

Pieskaries! Sagūsti! Sadedzini!
Es gribu liesmot kā sārts!
Jo katrā baltā mākoni
Ar Saulīti rakstīts Tavs vārds.

Pieskarties tev ar domām savām.
Vai mani tu sajutīsi?
Kad iešu tev pretī pār sarmotiem laukiem
Vai kupenās saspaidīsi?

Pieskaries! Sadedzini! Atdzimšu pelnos!
No pelēkā mākoņa snigšu,
Bet tik un tā, balta kā sniegpārsla
Tavās delnās es tikšu!

žēl, bet autoru nezinu...ļoti patīk