Tikai un vienīgi katrs ir pats. Nevar pat teikt - mūslaiku Benjamiņa(http://www.ir.lv/2011/10/26/muslaiku-benjamina). Varbūt var izlīdzēties ar "kā Benjamiņa", kaut arī tad būtu jāsniedz atsauce uz to, kas nevēlams notika ar Benjamiņu dzīves nogalē.
Tikai un vienīgi katrs ir pats. Un arī - lai cik muļķīgi tas būtu - daudz, izrādās, atkarīgs arī no tā, kas "rakstīts zvaigznēs", "kā liktens lēmis". Man taču arī laikam "liktens lēma" nepiekrist veidot sieviešu avīzi laikā, kad tapa Santa. Liktens lēma. Es arī nevarētu veltīt pateicību Koziolam. Toreiz viņa vārds saistījās ar Atmodu, tagad - ar Dienu. Bet vai tās visas nav saistītas lietas?
Tikai un vienīgi katrs ir pats. Šodien runāt par kādu anonīmo kultūru,kad ikviens savāc savu tualetes podu kaut vai, vispār ir bezjēdzīgi, jo nav jau nekādas kultūras vispār, kur nu vēl katra slēptā.
Tikai un vienīgi katrs ir pats. Bez likteņa un zvaigznēm ikdienu var pilnībā izmainīt kāds cits, viņa izdarītā ietekmē, citi, kas savā galvā uzskata, ka dara labu. Bet tās jau atkal tad ir tās zvaigznes. Hm. Man teica - ja pierādīsi, ka pārkāptas tavas cilvēktiesības, iekļūsi Ginesa grāmatā. Iekļūtu arī, ja šim nolūkam varētu ziedot kādu miljonu latu. Par velti cilvēktiesību birojs pat nav atbildējis. Laikam jau tās cilvēktiesības ne vienreiz vien pārkāptas. Diskriminācija. Pret diskrimināciju, gan jau uzskatot, ka tā ir diskriminācija, ja nepaņem valdībā, cīnās tik politiskās partijas, iesaistot savā cīņā tautu, sabiedrību. Kāda sabiedrība? Nav taču tās sabiedrības. Ja būtu, tad tikai vārdos vien necīnītos pret visu ko, nesolītu visu ko. Notiktu kas reāls. Reāls laikam būs tikai tad, kad reāli iestāsies jauns ledus laikmets, kuru jau sīkie gaida, domādami, ka atkal būs jauna multene. Reāli gan pastāv arī dzeltenā prese, kura šai sabiedrībai ir vajadzīga, ja jau pastāv. Tāpat kā meksikāņu ziepenes - neviens tās neskatoties, bet visi zina, kas notika ieprieksējā sērijā. Visa dzīve - viena liela ziepene. Ar lielākiem priekiem un mazākām bēdām.
Lai kā - tikai un vienīgi katrs ir pats.