Sonja- ar viru , gimeni, es uzskatu, ka tas ir normali ta planot nakotni, jo jus jau esat saistiti un dzivojat kopa , bet ar svesu cilveku es domaju, ka ta gan nevajadzetu aizrauties.

Inete- es tev pilniba it visam piekritu pagaidam :D

Droši vien ir dažādas situācijas- kādēļ kāds kaut ko sola  drīzumā vai ne tik drīz... Un ir jāņem vērā arī tas, ka jebkurā mirklī var notikt kas neparedzēts, kad būs jāmaina visi plāni.
Ar vīriesiem ir dažādi- ne jau visi, kuri kaut ko plāno  uz priekšu talākam laikam- ir neuzticami un vērā neņemami. Mēs ar vīru ari plānojam, ka pēc gada- varēsim realizēt kādu ideju... ne jau tādēļ, ka negribētos to realizēt šodien, bet- nav kaut kādu iespēju to izdarīt, bet pa šo gadu- šobrīd zināmā info ir tada, kas liek domāt- ka pēc laika būs šīs iespējas.Jā, pa so gadu var mainīties apstākļi- sākot no darbavietas maiņas,veselības stāvokļa, vēlmju un prioritāšu sarakstam lidz pat tam, ka neesam vairs kopā- tāda ir dzīve... bet - tur neko ipaši nepadarīsi- centīsiemies, lai būtu tā kā mēs vēlamies , ja nedsanāks- nesanāks... darīsim ko citu.

Inete, ja tam es piekritu ar, mums te ir tada cilveku attieksme darba, ka daudzi jauninie tikko ka atnak, ta jau pec neilga laika dodas prom. bet vini nak te ar tadu domu stradat, es stradasu tik ilgi, man bus tik un tik naudas pa so laiku sakrats,  bet vini loti atri padodas pie pirmas izdevibas un dodas prom un nauda viniem vairs nav vajadziga.
vot sitas man nepatik, ka cilveki ta runa un beigas iznakums ir savadaks

Ja attiecības ir sākuma stadijā, tad tas nav īsti nopietni. Kalt nākotnes plānus sāk, kad ir kādas ilgstošākas attiecības.  Nu ir tādi fantazētāji, kuri visu mūžu dzīvo fantāzijās.
Varbūt arī zondē, uz ko pati esi gatava.
Varbūt viņam lielā mīla no pirmā acu uzmetiena?

tas darbs tika nemts ka piemers, jo es ipasi ta neatbalstu planot kaut ko, kas varetu notikt pec loti ilga laika. tur jau ir tas akis, ka mes nekad nezinam, kas var notikt pirms tam.  to man biezi vien nakas dzirdet no citiem, vienu bridi vini saka ta, bet dara pavisam savadak. ir jau ari kas tads ko mes nespejam mainit.
P.s.- pastastisu vienu gadijumu iz dzives. polis laicigi pasuta bileti uz majam. pirms brauksanas  majas sazvanas ar gimeni, tad un tad busu majas gaidiet mani. es vinu redzeju tikai vienreiz muza un dazas dienas pec ta man pazino, ka sis cilveks ir nokritis no klints, beigas sanaca ta ka vina sieva pati atbrauca pakal vinam, vins jau bija miris (sis stasts tika zinots Anglijas televizija, interneta u.tt)
ja man kads kaut ko saka, ka pec gada mes tur un tur aiziesim, tas un tas bus, es vienkarsi nepieversu tam uzmanibu, ta parasti sola viriesi ar kuriem vel nav stabilas attiecibas. es domaju par to, kas notiek tagadne vai mums bus lemts but kopa vai nebus, bet dzeks runa par to, kas varetu but pec tiem 6menesiem vai pat gada un to 6 menesu starpa mes paspejam izskirties.

Jā Gundar, redz kā man sanāca- domas p[alikušas vēl februārī..
Baiba- vai tad mūsdienās nepastāv iespeja atteikties no biļetes, vai iespēja samainīt uz citu datumu? Redzi, es vairak domāju par to, ka ir - plāni īsākiem laikiem, un garākiem... ja man tas atvaļinājums ir domājams jūnijā- tad- rīt , parīt nu nekādi tas nebūs, patik man vai nē.
Man , personīgi, tāda mēnešu pastrādāšana nu nav īsti saprotama, kur nu vel skraidīšana - sodien nepatīk, rīt - patik, parīt- a vispār nezinu, kas būs.. Bet- tas ir man,. citiem noteikti var būt savādāk. Par to, ko darīt- nu bet dzīvē biezi rodas situācijas, kad no kaut kā plānota ir jāatsakās vai jāmaina, tas jau nav nekas traģisks.  

Ja darbs, ko dari, Tevi pazemo un grauj pascieņu, tad nav ko mocīties un sevi iztukšot, var samainīt biļetes... Be, ja nevari izturēt pārbaudījumu ar smagu, vienmuļu darbu, tad nekas spīdošs Tevi arī, atgriežoties, negaidīs... Izvērtē, ko iegūsi, padodoties. Svarīgi noticēt sev un neļauties sliktām emocijām.  

Ineta - ja svetki, tas jau ir tada ka tradicija, kas ir un bus un nekur nepazudis. tikai ta planosana kur un ka tu svinesi sos svetkus.

Sonja- ja tas ir pats par sevi saprotams, ka mes planojam tuvakas dienas, kas bus rit, parit vai nakamnedel, bet es domaju konkreti par tik ilgu laiku 6men. vai vel pat vairak.
piemeram, es saku -es stradasu viena darba 5menesus un tad iesu prom no darba, bet par siem menesiem mums nav ne jausmas, kas var ar mums notikt (atlaiz no darba, piedava ilgak stradat, tev iepatikas sis darbs un tu velies palikt seit uz ilgaku laiku, darbs ir apnicis, nepatikams), bet tai pasa laika jau ir ieplanots, kas cits, piemeram pasutita bilete uz majam, tad ir divi varianti - tu esi pasutijusi jau laicigi bileti uz majam "junija", bet tev jau sis darbs ir tik loti apnicis, ka tu jau  tagad gatava braukt prom ... ko darit, ja bilete ir pasutita junija?

Gaidīšanas svētki dažkārt ir jaukāki par pašiem svētkiem...

...sonja... ...bet šodiens jau ...marts..., un spīd saulīte..., tā kā viss notiek...

Nākotne ir ne tikai pēc 6 mēnešiem nākotne ir arī - rītdiena, parītdiena. Kaut ko gaidīt, negaidīt, nogurt, nenogurt,-  tā ir katra paša izvēle.
Tas, ka plānojam un domājam par to, kā būs un ko gribētos - nu teiksim, vasarā,  nebūt nenozīmē , ka šodien- tas ir- februārī- viss ir tukšs un nekam nederīgs..

lABAK NAKOTNE 'tagatne dzivoju

tagadne ir šodiena-viss pārējais nākotne-ko darīsim vai darām šodien -nu vismaz apmēram zinām,bet plānot vasaras atvaļinājumu,kursus,teātra apmeklejumus,remonta darbus majās-to parasti nedara pēdējā dienā

JA zinatu nakotni 'nebutu interesanti dzivot' nebutu kludu' vilsanos' kas ta par dzivi bez stresiem