Es sapnī redzēju: tu zvaigžņu zāli basām kājām bridi smaidot,
Kad greizos ratos brauca garām lācis kāds.
Pār piena ceļu vēlās putekļi no zvaigznēm
Un zvaigžņu pūķiem labvēlīgs bij prāts.
Tu aiztraucies kā komēta un zudi tumsas lokos,
Kad mēness sagriezās ar skumji bālu vaigu.
Es tevi neredzu, klāj zemi nogurums kā nasta,
Bet nakts , tā zemi sedz ar tumsu- silti maigu.
Man jādomā: tu kādus ceļus klīsti un kādās tālēs ej?
No padebešiem pēkšņi lietus raud
Un mākoņi kā laivas- uz apvārsni tie skrej.
Sit jūra viļņus bangainus, kas krastus grauž,
Līkst kārkli pelēkie un priedes sapurina vējš.
Atslegas vārdi: sapnis0
mazliet jocigi bet interesanti