kā vajag spēlēt paslēpes:)

16. mar 2012. 17:35

mēs te ar sīko "izkodām" vienu "fišku" - atjautīgs man tas puikāns   šie spēlē paslēpes, ar draugiem, manējais meklētājs. noskaita to savu penteri, iet meklēt...visi draugi labi noslēpušies, gaida. mans daudz nedomādams, izvelk savu mobilo un pirmā, kas pagadījies, drauga nummuru uzgriež   momentā atrada slēptuvi

nākamais gājiens - šie jau ar nav dulli, ātri iemācījās to pekstiņu. tagd, kad tas otrs meklētājs, manējais savu mobilo noliek zālītē aiz jāņoglāja, pats aiz šķūņīša nojumes paglābjas. un kā tad - tas vadītājs ar "uzticas" pīkstienam   tePolons jau atsaucīgs - trallina uz nebēdu, bet... kamēr tas antiņs rakās pa jāņoglāju, manējais jau pie stenderes atsitās

Atslegas vārdi: iz dzives1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (15)

Valdis V. 16. mar 2012. 18:42

baigā samaņas `"šaize" - uz sievietes pakaļu līganā gaitā ir tīksmi skatīties, bet uz aizejošu sievieti nepatīkami - kā būt? labāk lai nāk - priekšā tādi Cmuki buferi, ne katram audi tādi ir

Ingrida X. 16. mar 2012. 18:41

..man, par laimi vai nelaimi, nemaz nezinu, jaukāki puikas trāpījās....nu neizrādīja to savu mantību!!!!

..tad nu iedomājies- kāds šokings- kad pirmo reizi to "gatavu" ieraudzīju!!! vēl tagad to pārbīli atceros!!!

Valdis V. 16. mar 2012. 18:39

Tev labas idejas, tik neej pārāk ilgi

Ingrida X. 16. mar 2012. 18:38

...stāstu, kā bija.

...ja te kāds sakars ar liešanu, tad.....nu nezinu gan. Jāiet kam pakaļ, vai???

Valdis V. 16. mar 2012. 18:37

man gan skuķi pirmie paprasīja, pat savu saldējumu atdeva. es vēl piekodināju, ja rītu atnesīs vēl, es pat no koka zara pamīzīšu

Valdis V. 16. mar 2012. 18:36

  Nu gan lej par deviņiem mēmajiem

Ingrida X. 16. mar 2012. 18:34

Tolaik, kad ar nobrāztiem (ne jau- nodrāztiem) stilbiem tās paslēpes, tas man bija gan kas vēl neizpētīts....ar to, ka pa kluso izraku mammas un papa grāmatu skapī "Dekameronu" un "Tūkstots un vienu nakti", un naktī, gultā, pa kluso pētīju, jau nedabūju to bildi pilnībā.....Puikām prasīt, lai izrāda, kas un kā, arī bija kauns.....Kad reiz, meža zemenes uz smilgas verot, sadomājām kopīgi pačurāt, viņš, tas puika, pirmais sakaunējās un aizmuka.....

Tolaik jau Romis nebija pa rokai  

Valdis V. 16. mar 2012. 18:28

Ingrīd, jopiķ, kas tad tas par brīnumu - tāds prasts pimpis vien ir   Paprasi Romim, parādīs

Ingrida X. 16. mar 2012. 18:21

aha....atrast tik to vietu, kur tai vakarā pietikt pie tā puikas punča siltā; ne jau tais kapos....tai ievu krūmā, kur štābiņš bija, diez ko ērta tā atsildīšana nesanāks....

bet- štrunts par ērtumu- galvenais jau- tas puncis un tas- man tolaik vēl neizzinātais- Brīnums, zem tā punča

Valdis V. 16. mar 2012. 18:08

skaidrs, Dzintra, ir tad, kad to bērnu stāda   Tā riktīgi - ar kaisli un izturību

dzintra s. 16. mar 2012. 17:59

ka bērni būs gudrāki par mums, tas ir skaidrs:)

Valdis V. 16. mar 2012. 17:53

Ingrīd, tak skuķi jau var atļauties dibenu uz akmeņa nosēdēt aukstu   labi jau zin, ka vakarā pie puikas silta puncīša "atsildīs"

Ingrida X. 16. mar 2012. 17:50

...........nu ja- nav jau vairs vakarējie....ne jau manas bērnības slēpšanās, kad varēju, aiz kāda pieminekļa jauki noslēpusies, tur arī nosirmot (mums patika tās spēlēt vecos, aizaugušos vācu  kapos; reizēm pat kādā pusiegruvušā kapavietā nācās nosēdēt dibenu aukstu..)

Dzēsts profils 16. mar 2012. 17:39

Gudrs puika

max m. 16. mar 2012. 17:38

Vélams atslégt telefonu,ja slépjaties

Autorizācija

Ienākt