Tāla Krievijas sādža. Ivanovam saslima sieva. Viņu ielika slimnīcā steidzamai operācijai. Pēc kāda laika Ivanovs
zvana uz slimnīcu, lai noskaidrotu stāvokli:
- Aļļo! Kas pie telefona?
- Dežūrmāsa!
- Paklausies, savieno mani ar ārstu, kas operēja manu sievu.
Kļūdas dēļ Ivanovu savieno ar slimnīcas autoparku.
- Nu tā, mēs viņai nomainījām pakaļu.
- Pakaļu?!! Jūs savā prātā? Viņai bija pietiekoši laba pakaļa!!
- Lūdzu nestrīdēties. Viņai pakaļa bija tā nolietota, ka atjaunot viņu nebija iespējams. Pēc visa spriežot tas bija
tāpēc, ka to lietoja vairāki bez saimnieka ziņas. Tāpēc apakšējā daļā bija vairāki skrāpējumi. Pie tam buferi arī
viņai atkārušies, stipri ļurkājās, nācās pacelt. Priekšpuse arī bija nolietojusies, un turpmāka tās ekspluatācija
bija neiespējama. Tur mēs ievietojām jaunu buksi, samazinājām līdz normālam diametram tā lai viss cieši pieguļ.
Laikam daudz eļļas rija. Rija tik daudz, ka nevarēja laikam piepirkt. Šo defektu mēs viņai novērsām.
- Nu par to, ka viņa mīlēja eļļu, tā ir taisnība. Nu ja jūs novērsāt to ēšanu, tas labi. Bet saistībā ar to pakaļu un to
pārējo... tas ir nekaunīgi!
- Lūdzu, nestrīdēties!! Jūs mani paklausieties līdz galam. Mēs viņai izdarījām visu, kas bija nepieciešams un arī
pēc tam izmēģinājām pa reizei. Sākumā viņa bija tāda ne visai, stipri mētājās, šķaudīja, laida daudz gāzes,
stipri karsa, bet pēc tam sāka mierīgi elpot. Tā, ka rīt brauciet, mēs to izmēģināsim Jūsu klātbūtnē, nu arī Jūs
varēsiet pamēģināt mūsu klātbūtnē. Pēc tam varēsiet savākt. Ceru, būsiet apmierināts!