Planētas Zemes stāsts...

20. mar 2012. 17:39

Viņa pamodās no ilgā miega
tikpat laimīga,kā sapnī,kā bija radīta.
Viņa atkal gribēja dziedāt un rītu sveikt,kā allaž,
bet acis atverot redzēja,ka guļ savas pils izpostītajās drupās.
Viņa aizvēraa acis-nekliedza...
Viņa neticēja,ka tā ir patiesība!
Bet blakus kāds klusi teica:
"Viss Tev atkal būs,pavisam drīz
viss atkal zels un plauks,un bērnu pulks par jaunu augs!"
Melīgā un saldā balss lika noticēt.
Un viņa gribēja celties...
Drupu un šķembu putekļi sabira zeltainajos matos
un zaļās acis satumsa...
"Neej!!Guli vēl brīdi.Drīz Tev par jaunu viss būss!"
Kāda roka tvēra-smaga un kaitinoša,
neļaujot iet.
"Es iešu-izraujoties viņa teica-es esmu Pati,es zinu...
Es gribu redzēt savu Zemi.Es vēlos zināt,kas ir noticis?"
Viņa spēra soļus pār savas Karalistes drupu šķembām,
kailām pēdām mērījot metru pēc metra,
rokās satverot pelnu druskas...
un tikai tad,paverot skatienu apkārt-saprata,
ka viņas Karalistes Zemes vairs nava.
Viņa cēlās un gāja,neticēja,bet kāda balss aizgūtnēn sauca:
"Jukusī karaliene!Tam nav vairs nozīmes!
Paliec ar mani un viss Tev būs!"
Bet viņa gribēja saņemt plaukstās savas pasaules druskas
un līmēt par jaunu,kā allaž bija to darījusi...
Un tikai tagad viņa ieraudzīja,ka viņas Zemes vairs nav."
/Ritma 1987/

http://www.youtube.com/watch?v=Q6kSTII6lsM

Atslegas vārdi: Zemes stāsts0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Dzēsts profils 24. mar 2012. 17:15

Tā turpini,tad cilvēkiem sāk patikt!  

Dzēsts profils 20. mar 2012. 22:45

mēs paši esam ass un ap mums griežas mūsu pašu pasaule un tā ir tāda, kādu mēs to mākam veidot, paši izpostam, paši savedam kārtībā.

Frēzija v. 20. mar 2012. 20:01

Aizkustinošs stāsts  :(

Dzēsts profils 20. mar 2012. 19:25

Viņas Pasaules vairs nav... iekopsies jauns Dārzs... lauskās nav dzīvošanas....

Dzēsts profils 20. mar 2012. 18:39
Autorizācija

Ienākt