Šonakt sakusa debess un jūra
Vizošā ziemeļu krēslā,
Pierima arī doma sūra,
Ko tu līdzi sev nēsā.
Baltā nakts, tu nāc ar slāpēm -
Gribas vizēt visu dzīvi,
Laimi sakausēt ar sāpēm
Un kā jūrai elpot brīvi.
/Milda Losberga /
1966
Atslegas vārdi: dzīve38617
Ūdens ir ļoti dziedējoša stihija-un,jo dziļāk dzelmē,jo rāmāk un plūstošāk..
Nebiju lasījusi šo dzejoli-taisni tā es jūtos pie jūras.Vispirms ir nostaļģiskas,jaucās ar drūmajām,plosošām izjūtām,tad nāk miers apskaidrotība.Tāda sajūta ka jūra mani dzirdēja un atbrīvoja mani no visa kas sakrājis.
Īssavienojums pirms pusnakts
kas tad Tev?Issavienojums? Uzplaiksnījums?
..man patīk šši dziesma